Aiga Pelane: Koronavīruss un mūsu ekonomikas veselība

Šī nedēļa pagāja koronavīrusa zīmē. Ir skaidrs, ka šis vīruss atstās negatīvas sekas pasaules valstu ekonomikās, tai skaitā bremzēs arī mūsu valsts attīstību. Taču tas, cik postoša un ilga būs tā ietekme, vēl nav īsti skaidrs, un visas izteiktās prognozes šobrīd ir spekulācijas. Tiesa, tas netraucē zīmēt gan apokaliptiskas ainas, gan optimistiski cerēt, ka visas problēmas drīz beigsies.

Vīrusa esamība Baltijā ir mainījusi daudzu lietu kārtību, attīstības tendences un arī ekonomiskās prognozes. Ir skaidrs, ka jau tā ne īpaši spožā Latvijas ekonomikas izaugsme bremzēsies vēl vairāk. Ir eksperti, kas pieļauj pat īslaicīgu ekonomikas iegrimšanu recesijā. Taču – vai tiešām velns ir tik melns, kā to mālē, un cik stipra veselība ir mūsu ekonomikai?

Ekonomika arī slimo

Šīs nedēļas laikā situācija ir mainījusies ne pa dienām, bet pat pa stundām. Pasaulē lidsabiedrības slēdz reisus, tiek atcelti lieli masu pasākumi un arī atpūtas braucieni. Nemaz nerunājot par to, ka uz laiku tiek slēgti uzņēmumi, skolas, un vīruss ietekmē arī globālās tirdzniecības kanālus. Ir sākusies panika pasaules biržās, kas piektdien beidzās ar lielāko akciju cenu kritumu kopš 2008. gada krīzes.

Vai pa brīvdienām karstās galvas atvēsināsies un panika beigsies? Tas būs atkarīgs no tā, cik daudz būs konstatētu jaunu saslimšanas gadījumu un kurās valstīs.

Visdrīzāk pasaules ekonomikai nāksies pārslimot arī savu „vīrusu”, kura pazīmes ir panikas lēkmes, drudžaini lēmumi un zaudējumi, kas, protams, beidzas ar ekonomikas korekciju.

Taču visā šajā stāstā lielais nezināmais un būtiskais faktors ir laiks. Jo ilgāk vīruss plosīsies un tā izplatību nebūs iespējams ierobežot, jo smagākas sekas tas atstās, tai skaitā arī uz Latvijas tautsaimniecību.

IKP prognozes būs jāsamazina

Vēl februāra vidū Finanšu ministrija bija spiesta samazināt šī gada ekonomisko izaugsmes prognozi no 2,8% līdz 2,2%. Jau tad, samazinot iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozētos tempus, tika ņemta koronavīrusa ietekme uz globālo ekonomiku.

Tagad visdrīzāk IKP prognozes nāksies samazināt vēl. Latvija ir atvērta un maza ekonomika, un to ietekmē viss, kas notiek globālajos tirgos.

Taču - vai mēs atkal piedzīvosim tikpat dziļu krīzi kā 2008. gadā? Protams, ka ne. Lai arī Latvijas ekonomikas veselība nav vislabākajā kārtībā, tā tomēr ir daudz veselīgāka nekā tā saucamajos „treknajos” gados.

Protams, ir arī sliktās ziņas. Proti, Latvijas ekonomika pērn ir sabremzējusies, un liela nozīme te bija finanšu sektora „kapitālajam remontam”. Lai izbēgtu no vienas lielas nelaimes – nonākšanas naudas atmazgātājvalstu „pelēkajā” sarakstā -, nācās pieciest, ka uzņēmēju iespējas attīstīties tika ierobežotas un arī ārvalstu investoru interese par Latviju mazinājās. Diemžēl atelpas pēc labajām ziņām, ka esam visam izkūlušies cauri ar samērā sausām kājām, praktiski nebija. Ja vēl varējām cerēt, ka Latvijas ekonomiku koronavīruss ķers pastarpināti, jo nekāda lielā tirdzniecība mums ar Ķīnu nav, tad tagad ir skaidrs, ka sitiens būs arī tiešs – Eiropa ir Latvijas galvenais eksporta tirgus.

Turklāt Latvijas ekonomikas buferis – IKP pieaugums – jau tagad ir pavisam neliels, praktiski mūsu ekonomika stagnē.

Tas nozīmē, ka amortizēt vīrusa radītās sekas uz pieauguma rēķina būs ļoti grūti vai pat neiespējami, un jārēķinās, ka varam piedzīvot arī recesiju.

Diemžēl uzņēmēji visdrīzāk uz kādu laiku piebremzēs arī savus investīciju plānus, tāpat nevaram cerēt, ka tieši tagad par Latviju sāks arvien vairāk interesēties ārvalstu investori. Arī tas vēl ir jāpagaida, lai arī kopumā mūsu ekonomika ir novērtēta kā stipra un pievilcīga ilgtermiņa ieguldījumiem. Šobrīd Latvijā arī neieplūst liels daudzums Eiropas Savienības naudas, kas varētu palīdzēt situāciju stabilizēt. Lieli projekti, piemēram, “Rail Baltica”, tikai tiek gatavoti, nevis jau aktīvi realizēti. Tāpat problēmas ir arī ar Latvijas tranzīta nozari – dzelzceļu un ostām.

Liels bezdarbs visdrīzāk nedraud

Ir jārēķinās, ka visdrīzāk darbavietu skaits Latvijā kādu laiku nepieaugs, bet gan samazināsies. Taču vismaz pagaidām nekas katastrofāls nav gaidāms, un par to liecina šonedēļ publicētie jaunākie dati par bezdarbu pagājušajā gadā.

Neskatoties uz ne visai labvēlīgiem ekonomikas attīstības nosacījumiem, pērn Latvijā bezdarbs turpināja samazināties un algas pieauga. Bezdarba līmenis 2019. gada beigās bija jau samazinājies vidēji līdz 6%, līdz ar to bezdarba rādītāji faktiski bija sasnieguši 2007. gada līmeni. Tas liecina, ka praktiski Latvijā vairs nebija lielas darbaspēka rezerves un darba tirgus bija kā uzvilkta stīga.

Vai tas nozīmē, ka šobrīd situācija kardināli mainīsies un uzņēmumi sāks atlaist daudzus darbiniekus? Visdrīzāk atbilde ir “nē” (ar piebildi, ka vīruss neplosīsies, piemēram, gadu). Bezdarba pieaugums nebūs ne ļoti straujš, ne būtisks, ne arī ilgstošs. Ņemot vērā visai saspringto situāciju darba tirgū, negribas ticēt, ka kāds uzņēmējs šobrīd riskēs būtiski samazināt darbinieku skaitu, īsti nezinot, kas notiks tālāk un cik ilgi konoravīruss plosīsies.

Vienlaikus ir jāapzinās, ka pašreizējā ekonomikas bremzēšanās nepalīdzēs atrisināt Latvijas darba tirgū jau kādu laiku labi zināmas problēmas – darbaspēka trūkumu un tā zemo mobilitāti. Labākajā gadījumā - vīruss tikai iedos papildu laiku risinājumu meklēšanai.

Labās ziņas

Atceros, kā pirms desmit gadiem, kad Latvijai pamatīgi trāpīja globālā finanšu un ekonomikas krīze, eksperti un politiķi mēdza atkārtot – krīze ir arī jauna iespēja. Lai gan tad tas vairāk skanēja kā mierinājums, tomēr arī šajā gadījumā ir jēga to likt aiz auss.

Labā ziņa ir, ka šobrīd parādu apmērs gan uzņēmējiem, gan privātpersonām ir salīdzinoši mazs. Tātad būs daudz mazāk bankrotu nekā tas bija pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Arī globālā finanšu sistēma ir attīrījusies no nesaprotamiem aktīviem, un tas savukārt nozīmē, ka pasaules finanses vairs nesabruks kā kāršu namiņš.

Pārslimojot vīrusu, pieļauju, ka būs uzņēmēji, kuri varētu apsvērt domu savu ražotni tomēr pārcelt no Ķīnas tuvāk mājām – Eiropai – vai vismaz atrast jaunus, tuvāk dzīvojošus nepieciešamo izejmateriālu piegādātājus. Kas zina, varbūt arī Latvijā.

Cēlušās ir zelta cenas, un tas nozīmē, ka tie, kuri iegādājās šo dārgmetālu kā investīciju objektu, labi nopelnījuši. Pieļauju, ka labi nopelnīs gan farmācijas uzņēmumi, gan pārtikas tirgotāji un piegādātāji, un gan jau arī vēl kāds. Paskatoties, piemēram, uz Baltijas akciju tirgus datiem, varbūt ir laiks apsvērt iespēju nopirkt kāda uzņēmuma akcijas un pašam kļūt par investoru. Latvijas iedzīvotājiem nauda ir, depozītos vien noguldīti vairāk nekā 7,2 miljardi eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti