Citāds notikumu apskats. Kā 2023. gads nenovēršami mainīja 2024. gadu?

Līdz ar Izraēlas un "Hamās" karu pasaulē pieaudzis vardarbīgu konfliktu skaits

Vēl 2022. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs nāca klajā ar paziņojumu, ka vardarbīgu konfliktu skaits pasaulē ir lielākais kopš Otrā pasaules kara. Aizejošais gads šo tendenci tikai pastiprinājis. 

Gada pēdējais ceturksnis sākās ar jauna militāra konflikta uzvirmošanu Tuvajos Austrumos – teroristiskā grupējuma "Hamās" iebrukumā Izraēlas teritorijā tika nogalināti vairāk nekā 1200 cilvēku, kam sekoja Izraēlas izvērstā militārā operācija Gazas sektorā. Par spīti starptautiskās sabiedrības aicinājumiem Izraēlai maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem Izraēla sola cīņas Gazas joslā turpināt, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts. Arvien biežāk izskan bažas, ka Izraēlas un "Hamās" karš draud pāraugt plašākā reģionālā konfliktā.

Karš Ukrainā un Putina režīms Krievijā turpinās

Nav piepildījušās cerības uz kara beigām Ukrainā. Rietumu bruņojumu piegādes bija pārāk gausas, Krievijai izdevās nostiprināt aizsardzības pozīcijas, un rezultātā – Ukrainas ilgi gaidītais pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs. No otras puses – arī Krievijas ieguvumi kaujās ir niecīgi. Ukrainas lielākais panākums šķietami bija diplomātiskajā lauciņā, jo Eiropas Savienības valstu līderi vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un arī Moldovu.

Bet vismaz pārredzamā nākotnē nav sagaidāma Krievijas atkāpšanās, tāpat kā nav paredzama varas maiņa Krievijā. Diktatora Vladimira Putina režīmu Krievijā nespēja satricināt pat privātā militārā grupējuma "Vagner" sarīkots dumpis vasaras saulgriežos, kas grupējuma vadonim Jevgēņijam Prigožinam un viņa līdzgaitniekiem maksāja dzīvību. Pats Putins gan nolēmis martā piedalīties Krievijas prezidenta "vēlēšanās" un kandidēt uz kārtējo termiņu valsts galvas amatā. 

ASV prezidenta vēlēšanās – iepriekšējās cīņas atkārtojums

Abu minēto konfliktu kontekstā daudz piesauktas Amerikas Savienotās Valstis (ASV), kas Džo Baidena vadībā apņēmušās palīdzēt gan Izraēlai, gan Ukrainai. Tomēr pēc 11 mēnešiem gaidāmo prezidenta vēlēšanu dēļ ASV sākušās iekšpolitikas cīņas. Republikāņi ir gatavi kavēt lēmumus par atbalstu Ukrainai, lai, piemēram, izcīnītu savas prioritātes imigrācijas politikā. 

ASV prezidenta vēlēšanās 2024. gadā gaidāms iepriekšējo vēlēšanu cīņas atkārtojums. Paredzams, ka par Baltā nama saimnieka krēslu spēkosies Demokrātu partijas līderis Baidens un Republikāņu partijas galvenais pretendents, iepriekšējais prezidents Donalds Tramps. 

Trampa uzvara vēlēšanās būtu sliktas ziņas Ukrainai, viņš jau agrāk izteicies, ka ASV jāizbeidz finansējums un militārā palīdzība Ukrainai. Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir apņēmības pilns nepieļaut, ka Ukrainas galvenais starptautiskais atbalstītājs atkāpjas no turpmākas palīdzības sniegšanas neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs vēlēšanās.

Ķīnas uzmanības centrā paliek Taivāna

Notiekošajam ASV noteikti sekos Ķīna. Abas valstis vienojušās mazināt saspīlējumu un atjaunot militāros sakarus. Tomēr galvenais strīdus objekts starp abām pasaules lielākajām ekonomikām palicis nemainīgs – Taivāna. Ķīna uzskata Taivānu par neatņemamu tās sastāvdaļu. Izskanējis, ka Pekina pat varētu lietot arī spēku, lai Taivānu atkalapvienotu ar kontinentālo Ķīnu. Taču ticamākais pagaidām varētu būt scenārijs, ka Ķīna iejauktos janvāra pirmajā pusē gaidāmajās Taivānas prezidenta vēlēšanās. 

NATO 75. jubilejā lūkos pēc jauna vadītāja

Spēkošanās starp pasaules lielvarām atkal uzņēmusi apgriezienus. Ekspertu ieskatā gan vienīgais stabilais spēks ir NATO. Un gaidāms, ka alianse nākamgad – 75. jubilejas gadā – līdz ar Zviedrijas oficiālu pievienošanos kļūs vēl spēcīgāka. Vienlaikus NATO sagaida arī vadības maiņa, jo 1. oktobrī beidzas pašreizējā ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaras. Interesi par NATO augstāko amatu izteikuši Nīderlandes premjerministrs Marks Rute un Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa, kā arī bijušais Latvijas premjers, tagadējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Izskanējis arī, ka Kariņam varētu būt tīkams amats Briselē, par ko sīvi cīnīsies arī citi politiķi un partijas 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās jūnijā.

Mākslīgais un dabiskais intelekts satiekas

Aizejošajā gadā "nosvinējām" mākslīgā intelekta sarunu programmas "ChatGPT" gada jubileju. Lai arī tas nav vienīgais rīks, kas nu pieejams brīvai lietošanai, tomēr pagaidām tas ir zināmākais debitants, kas plašākam cilvēku lokam pavēra durvis uz jauno un nezināmo pasauli. Mākslīgā intelekta tehnoloģiju ienākšana mūsu ikdienā raisīja gan patīkamu satraukumu par jaunajām iespējām, gan radīja bažas par dažādiem riskiem un draudiem. Vai tas atņems mums darbu? Šādu jautājumu sev un apkārtējiem uzdevuši daudzi. Viena no populārākajām atbildēm – nē, bet darbu var atņemt cilvēks, kurš prot to lietot. Lai vai kā, nav grūti prognozēt, ka jaunumi mākslīgā intelekta jomā un diskusijas, kā to regulēt, būs klātesošas arī 2024. gadā.

Arī sociālo tīklu jomā šogad piedzīvojām pārmaiņas – 2023. gadā jaunu nosaukumu ieguva ASV miljardiera Īlona Maska nopirktais "Twitter". Tagad tas dēvējams par "X". Dažādu šīs lietotnes pārmaiņu vējus savā labā izmantoja "Meta" īpašnieks Marks Zakerbergs, laižot klajā konkurentu "Threads". Tas nesen kļuva pieejams arī Eiropas Savienībā, līdz ar to sociālajos tīklos aktīvajiem iedzīvotājiem gads noslēdzās ar mēģinājumiem saprast, kā vislabāk tīkloties jaunajā rīkā. Pirmos soļus "Threads" platformā spērām arī mēs, LSM.lv, tāpēc laipni aicinām sekot mums arī tur!

Līdz ar vairāku vadošo amatpersonu maiņu Latvijā koriģē politikas kursu

Latvijas politikā 2023. gads bija zīmīgs ar vairāku valsts vadošo amatpersonu nomaiņu. Lielās pārmaiņas sākās maija izskaņā, kad Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tiesa, prezidentu nespēja ievēlēt ar tā brīža valdošās koalīcijas balsīm. Nepagāja pat diena pēc prezidenta ievēlēšanas, kad toreizējais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka nepieciešamas sarunas par koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem". Visu vasaru ilgušās, neveiksmīgās sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanos kulminēja ar Kariņa demisiju. Nākamās valdības veidošanu uzticēja "Jaunās Vienotības" politiķei Evikai Siliņai, kura, kā jau gaidīts, partnerus atrada "Progresīvajos" un ZZS. Vēl pirms Siliņas valdību apstiprināja oficiāli, Saeimas priekšsēdētāja amatā tika ievēlēta Daiga Mieriņa (ZZS). Pārmaiņas piedzīvoja arī galvaspilsētas dome, kur nomainījās gan valdošā koalīcija, gan Rīgas mēra amatā Mārtiņu Staķi nomainīja Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"). 

Valsts prezidentam padevies spilgts ieskriešanās laiks, un sagaidāms, ka arī nākamgad Rinkēvičs vajadzīgākajos brīžos valdībai un Saeimai pakratīs ar pirkstu. Labu tempu uzņēmusi arī Siliņas valdība. Ministru kabinets, kā jau solīts, cita starpā sabremzēja elektrības rēķinu pieaugumu, panāca Stambulas konvencijas ratifikāciju un neprecētu pāru partnerības regulējuma ieviešanu, ko visdrīzāk pāri sāks reģistrēt jau nākamgad. Valdībai, protams, bijušas arī "aizķeršanās" kā, piemēram, Kariņa privāto lidmašīnu skandāls. Neskatoties uz to, valdība nākamgad ir apņēmīga turpināt darbu un strādāt galvenokārt pie birokrātijas mazināšanas. 

Daudzināto straujo ekonomikas izrāvienu aizstāj mērenāka attīstība

Viens no prezidenta pieturpunktiem valdības darbam nākamgad ir Latvijas konkurētspējas veicināšana. Lai arī gada beigās, sagaidot dažus jaunos elektrovilcienus uz sliedēm, priecājāmies, ka "beidzot esam Eiropā", šogad vairākos līmeņos tika daudzināta Latvijas atpalicība no pārējām Baltijas valstīm. Daudz tika piesaukts arī ilgi gaidītais Latvijas ekonomikas izrāviens. Par spīti tam, ka valdošā koalīcija 2024. gada valsts budžetu nodēvējusi par drošības un ilgtspējas budžetu, opozīcijas ieskatā šis ir stagnācijas budžets. Arī pats finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzinis, ka 2024. gada budžeta kontekstā viss nav slikti, bet nav arī perfekti – visu iecerēto panākt neizdevās. Veidojot 2025. gada valsts budžetu, sola īpašu uzmanību pievērst ilgi novārtā atstātajām iekšlietām.

Latvijas ekonomika šobrīd atrodas vieglā recesijā, tas ir ierobežojošās monetārās politikas dēļ. Eiropas Centrālā banka ilgstoši paaugstināja procentu likmes, kam jau ir rezultāti – inflācija sabremzējusies. Līdz ar to paredzams, ka nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies.

Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības un eiro zonas dalībvalstu vidū, tas savukārt, pēc finanšu ministra vārdiem, ļauj turpināt augt un attīstīties.

Pašmāju sporta vides uzmanība hokejam un basketbolam

2023. gads Latvijas sportā iesākās relatīvi klusi, tomēr tā noslēgumā var apgalvot, ka šo gadu iezīmēja un nākamo ietekmēs divi grandiozi panākumi. 

Pirmais no tiem ir par Latvijas hokeja mazo zeltu nodēvētais vēsturiskais sasniegums – vīriešu valstsvienības izcīnītā bronzas godalga pasaules čempionātā. Izlases panākumiem sekoja tūkstoši, vienai spēlei pat kļūstot par skatītāko sporta pārraidi deviņos gados. Hokeja izlases vērienīgā sagaidīšana Rīgā apliecināja hokeja nozīmību sabiedrībai. Uz nākamo čempionātu hokeja līdzjutēju pulks būs kuplāks, bet gaidas no izlases snieguma – augstākas. Lai gan fani hokejam Latvijā arī turpmāk paredz līdera lomu, funkcionāri sākuši prātot, kā slavas mirkli materializēt hokeja saimniecības nostiprināšanā un attīstībā. Konkrēti soļi gan vēl nav sperti.

Spožs gads arī basketbolam. Par vienradzi dēvētais Kristaps Porziņģis Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) Vašingtonas "Wizards" rindās noslēdza savu statistiski labāko sezonu un maiņas darījuma rezultātā nonāca Bostonas "Celtics" komandā, kas tiek uzskatīta par vienu no favorītēm, lai nākamgad izcīnītu pasaules spēcīgākās basketbola līgas čempiontitulu. Porziņģis vasarā laukumā nespēja palīdzēt vīriešu basketbola izlasei pasaules kausa debijā, tomēr viņš līdz ar tūkstošiem atbalstītāju Latvijā un pasaulē spēja iedvesmot valstsvienību izcīnīt negaidīti augsto 5. vietu.

Basketbolistu sasniegums iedvesmoja arī valdību, kas piešķīra 2,7 miljonus eiro, lai Latvija nākamgad būtu viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām. Par ceļazīmi uz Parīzes spēlēm basketbola izlase jūlijā Rīgā vispirms cīnīsies ar Gruziju un Filipīnām, bet nākamo potenciālo konkurentu vidū būs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Parīzes olimpiādes dalībnieku saraksts nav akmenī kalts

Taču – vai basketbolistu un citu sportistu cīņa par tikšanu uz Parīzes olimpiskajām spēlēm nebūs velta? Latvijas rīcību, lemjot par dalību olimpiādē, visticamāk, noteiks vairāku Eiropas valstu kopīga nostāja, reaģējot uz Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu ļaut neitrālā statusā Parīzē startēt agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Pagaidām boikota izvērtēšanu uzskata par priekšlaicīgu, vairāk tiecoties panākt SOK lēmuma maiņu, kā arī gaidot Ukrainas lēmumu par iespēju startēt Parīzes spēlēs, kas sāksies 26. jūlijā. Lai gan lēmums par delegācijas dalību spēlēs jāpieņem Latvijas Olimpiskajai komitejai, lielāku izlēmību jautājumā par došanos uz Parīzi sagaida no plašāka sportistu loka.

Kultūru stūrēs vēl neredzēta politiskā vadība

Aizejošais gads kultūrā iezīmēja, iespējams, lielu pārmaiņu iesākumu – par nozari atbildīgā ministrija pēc 12 gadiem, kas pavadīti Nacionālās apvienības pārziņā, nu nonākusi citas partijas – "Progresīvo" – rokās, un nākamajā gadā ir cerība skaidrāk ieraudzīt, kādā virzienā jaunais politiskais spēks nozari vedīs.

Plaši apspriestas tika arī citas vadītāju maiņas – piemēram, Nacionālā teātra vadības grožus pārņēma Māris Vītols, pēc tam no teātra skaļi aizejot tā mākslinieciskajai komandai. Nākamgad vērosim, kādu kursu Vītola vadībā uzņems teātra "lielais burukuģis". Jaunu vadību gaida arī Liepājas teātris, tikmēr Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī konkursā direktora amatu saglabāja līdzšinējā teātra vadītāja Dana Bjorka, tomēr solot teātrim jaunu māksliniecisko un domas virzienu.

Sen plānotas kultūrbūvju ieceres sāk kļūt taustāmas

Lēnām, taču uz priekšu virzās iecere par nacionālās koncertzāles – Rīgas Filharmonijas projektu, pārbūvējot Kongresu namu. Gada nogalē uzzinājām, ka nozīmīgo projektu uzticēts veidot Latvijas arhitektu komandai – 38 metu konkurencē uzvarēja mets ar nosaukumu "Baltic Shine". Tiesa, ja viss noritēs kā plānots, 2024. gadā par koncertzāli dzirdēsim salīdzinoši maz – nākamie soļi paredz konkursa uzvarētāju pārbaudi, pēc kuras jau janvārī varētu parakstīt līgumu, lai uzsāktu Filharmonijas projektēšanas posmu, kas noslēgtos vien 2025. gadā.

Pēc tam kad 2023. gada sākumā radošo "streiku" pieteica Jaunais Rīgas teātris, paziņojot, ka neiestudēs jaunas izrādes, jo kārtējo reizi ievilkusies teātra vēsturiskās ēkas rekonstrukcija, skatītāji 2024. gadā ar interesi sekos līdzi, vai ilgi gaidītā diena, kad teātris varēs atgriezties mājās, patiešām pienāks. "Streiks" jau teju pusgadu kā beidzies, bet teātra pārbūve nule noslēgusies, un ēka decembra beigās nodota ekspluatācijā. Šobrīd solīts, ka jau gada pirmajos mēnešos varētu uzsākt aktieru pārcelšanos no pagaidu telpām Tabakas fabrikā uz Lāčplēša ielu 25.

Jautājums par Dziesmu svētku finansējumu vēl nav izdziedāts 

Vērienīgi aizvadīti Dziesmu un deju svētki, kas 2023. gadā notika tradīcijas simtpiecdesmitgades zīmē, taču līdz ar svētku izskaņu aktualizēts jautājums par kolektīvu vadītāju algām un modeli, kādā valstij un pašvaldībām dalīt atbildību par tradīcijas turpināšanu. 2024. gada valsts budžetā finansējums atalgojuma celšanai tādā mērogā, kādu vēlas redzēt dziesmu svētku kustībā strādājošie, netika rasts, tāpēc droši paredzams, ka sasāpējušais jautājums no dienaskārtības nepazudīs arī nākamgad.

Kas tik nenotiks mūsu miskastēs

Laiki, kad bez liekas piedomāšanas visus atkritumus varējām samest vienā maisā, ir pagājuši. Aizvadīto gadu laikā jau iemanījāmies kartona kārbas, metāla bundžas un citus pārstrādājamus materiālus nodalīt atsevišķi, bet izdzerto limonādes skārdeni rūpīgi noglabāt depozīta naudas atgūšanai, nevis nevērīgi saspiest. Lai arī sākumā gāja visādi, tomēr nu pie tā vairāk vai mazāk esam pieraduši, un nekas neliecina, ka nākamgad izveidotos labos paradumus pārtrauksim. Gluži pretēji – būs jāapgūst jaunas prasmes, jo tagad pienākusi kārta bioloģiskajiem atkritumiem jeb visādiem ēdieniem, kas kļuvuši neēdami, kā arī mizām, čaumalām un daudz kam citam, kas no dabas nācis un attapies mūsu virtuvēs – no 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīta vākšana būs obligāta. Daudzviet pilsētu pagalmos parādoties brūnajiem konteineriem, pirmie centieni jau ir vērojami, taču darba vēl ir daudz gan iedzīvotājiem, gan skaidrotājiem, jo, izrādās, ne katrs maisiņš, kas valkā "bio" vārdu, tāds patiešām arī ir. Būs jātiek skaidrībā, kas kurā konteinerā liekams!

2023. gadā arī pieņemti vairāki citi lēmumi, kas ietekmēs katru no mums. Jaunajā gadā būs lielāka minimālā alga, kompensācijas hipotekāro kredītu ņēmējiem, lielāki elektrības un gāzes sadales tarifi, lielāka akcīze alkoholam un tabakai, 12% pievienotās vērtības nodokļa likme svaigiem augļiem un dārzeņiem un citas izmaiņas, par kurām vari lasīt portāla LSM.lv 2024. gada izmaiņu apkopojumā.