Endrū uzmanības centrā nokļuva jau Pasaules kausa laikā. Ar Latvijas atbalstītājiem kopā skandināja rīmes un pievērsa arī spēlētāju uzmanību. Tagad viņu uz Latviju uzaicinājuši basketbolisti. Piekritis teju uzreiz, kavējās, jo neticēja.
"Es sievai teicu, ka šī ir mana "vienreiz dzīvē iespēja". Es vēlos to izmantot. Tā ir tava izvēle, viņa atbildēja. Pēc tam sāku kārtot visus dokumentus," viņš stāstīja.
Kā veidojās viņa interese par Latviju? Viņš skaidroja, ka pakāpeniski. Atbalstīja Kristapu Porziņģi, kad pārējie viņu būjināja. Ticēja, ka būs kaut kas īpašs. Tad arī tapa tetovējums ar vienradzi. Un kā tad neatbalstīs Latvijas izlasi, ja turnīrs notiek turpat netālu no mājām.
"Kad uzzināju, ka Latvija spēlēs manā valstī, es nopirku biļetes, visas Latvijas izlases spēļu biļetes. Nedomāju, cik daudz atbalstītāju atbrauks, nedomāju, kā viņi kliegs. Pirmajā spēlē, kad aizgāju uz arēnu un redzēju pirmos fanus, nodomāju – labi. Un tad viņu bija arvien vairāk un vairāk," viņš atminējās.
Pārējais jau vēsture. Sadraudzējās ar pārējiem, un viņam nopirka biļetes, lai varētu skatīt spēles arī Manilā. Tagad viņam ir arī tetovējums ar trīs zvaigznēm.
"Es vēlreiz vēlos teikt, ka šis nav, lai saņemtu uzmanību no jūsu valsts vai faniem. Nē! Es vienkāršu daru to, ko mīlu, un šis ir tas, ko es mīlu," viņš pauda.
Viņš pakāpeniski pieņēmis Latviju kā savu otro identitāti. Endrū Indonēzijā tirgo lietotas mašīnas, un gan darba kolēģi, gan draugi arvien brīnās, kāpēc viņš klausās latviešu mūziku. Viņa topā esot Intars Busulis, Aija Andrejeva un "Putnu balle". Tagad iemācījies kādu dziesmu, kuru iztulkojis un sapratis, ka tā viņam nozīmē tiekšanos pēc Latvijas un basketbola turnīra atmosfēras – "Mana sirds ir Latvija, lūdzu, dod man spēku. Visu tevi, Latvija, dzirdu, jūtu, redzu. Kad es būšu Latvija, dod man, lūdzu, mājas," skan dziesmas vārdi.
Vaicāts, kā viņam patīk šejienes laikapstākļi, Endrū bilda: "Kā cilvēkam no tropiskām zemēm, man šis ir jaunums. Šī ir otrā reize, kad redzu sniegu. (..) Man patīk šī sniegotā ainava. Ir dīvaini, kad ir tik auksts, bet, iespējams, kad atgriezīšos – man tā pietrūks."
Viņš pastāstīja, ka pirmoreiz sniegu piedzīvojis Japānā.
Tikmēr mājās gaisa temperatūras pašlaik pārsniedzot 30 grādus. Atrast ziemas jaku bijis grūti, un šeit tāpat tā šķiet plāna. Cimdus nemaz nemeklēja. Zināja, ka tos atrast varēs Rīgas lidostā. Bet Brīvības pieminekļa apskate bija ceļojumā obligāts mērķis, – trīs zvaigznes pat uztetovētas uz rokas.
"Es aizmirsu paņemt savu Latvijas karogu. Pirms Pasaules kausa es nopirku internetā," viņš sūkstījās.
Kamēr vēl Latvijā, protams, jāaizbrauc uz Porziņģa dzimto pilsētu Liepāju – uz basketbola spēli.
Endrū saka lielu paldies basketbolistam Kristapam Janičenokam, kurš viņu uzaicināja apciemot Latviju. Viņš sūta sveicienus arī basketbola faniem, kurus cer satikt nākamajā Pasaules kausa izcīņā.
