"Mēs esam panākuši iespēju palielināt atalgojumu tiem nozares darbiniekiem, kuru darbs Latvijas kultūras dzīvē nav bijis pietiekami novērtēts. Jāuzsver, ka šie līdzekļi netiek novirzīti no citām kultūras nozares vajadzībām vai prioritātēm. Turpināšu strādāt pie taisnīga finansējuma un labas pārvaldības modeļiem, lai palielinātu atalgojumu kultūras nozarē," solīja kultūras ministre Agnese Logina.
2023. gadā valsts mērķdotācijas apjoms Dziesmu un deju svētku kolektīvu atalgojumiem sasniedza 984 463 eiro. Tādējādi šī mērķdotācija, kas kopš 2015. gada pieaugusi par 26,6%, 2024. gadā tiek vairāk nekā dubultota, uzsvērts ministrijā.
Agnese Logina vienlaikus norādīja, ka Dziesmu un deju svētku kolektīvu atalgojuma finansējuma plašākai finansēšanai nepieciešami detalizēti dati par esošo māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumu visās pašvaldībās. Jau ziņots, ka Kultūras ministrija ir lūgusi pašvaldībām sniegt informāciju par kolektīvu vadītāju slodzēm un atalgojumu.
Informāciju iespējams sniegt līdz šī gada 30. novembrim.
KONTEKSTS:
Pēc asām diskusijām svētku izvērtēšanas konferences atklāšanā, kurā diriģenti prasīja skaidru atbildi kultūras ministrei algu jautājumā, un Latvijas Diriģentu asociācijas atklātās vēstules Kultūras ministrijā 3. novembrī turpinājās diskusijas īpašā darba grupā, kurā lemts virzīt tālāk Finanšu ministrijai ziņojumu par dziesmu un deju svētku amatierkolektīvu vadītāju atalgojumu.
Latvijas Diriģentu asociācija atklātā vēstulē valdībai norādīja, ka par dziesmu svētku fenomenu kā nacionāli svarīgu lomu rakstīts vairākos dokumentos, taču realitāte esot skarba un diriģentu profesionālais ikdienas darbs esot apdraudēts. Šobrīd dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par darbu vienā kolektīvā no valsts saņemot 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Tas ietver gan koru, gan deju kolektīvu, kokļu ansambļu un pūtējorķestru vadītājus. Savukārt pārējie dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par viena kolektīva vadīšanu saņem 19,84 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pārējo finansējumu kolektīviem nodrošinot pašvaldības, un tas var būtiski atšķirties.
Asociācijā aprēķināts – lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu, būtu nepieciešami 16 miljoni eiro, kamēr, lai nodrošinātu minimālo atalgojumu izdzīvošanai, būtu nepieciešami 4,9 miljoni eiro.
2024. gada valsts budžets Kultūras ministrijas atbildības jomās – kultūrpolitikā, sabiedrības saliedētības veicināšanā un mediju politikā – sasniegs 243 075 885 eiro. Tai skaitā, apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu pieprasījumus, KM atbildības lomām piešķirti papildu 13,7 miljoni eiro – kultūras nozarei 2024. gadā papildu piešķirti gandrīz 8,1 miljons eiro, savukārt mediju politikai – 5,5 miljoni eiro.
Kopumā Kultūras ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2024. gada budžetā atvēlēti 17,4 miljoni eiro.
