Lai arī konkrēti lēmumi nav pieņemti, kolektīvu vadītāji pauduši, ka ir gatavi sadarboties un gatavi turpināt strādāt, lai šo finansējumu rastu.
Kā norāda Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Rita Vectirāne ("Zaļo un zemnieku savienība"), Kultūras ministrijai šobrīd vēl nav pilnu datu par visiem pašvaldību kolektīviem un to, cik lielu finansējumu katra no pašvaldībām iegulda:
"Un tad ir divi piemēri – Jelgavas novads, kopējais finansējums kolektīviem, vadības komandai, ir 515 465 eiro, un valsts finansējuma proporcijas šajā sadaļā ir 4,76 %, savukārt Jelgavas pilsētā šī valsts finansējuma sadaļa ir 3,35 %. Tā kā tas liecina tikai par to, ka pašvaldību ieguldījums Dziesmusvētku kustībā ir proporcionāli ļoti liels.
Mūsu redzējums būtu, ka mēs pakāpeniski, teiksim, divu gadu griezumā šo proporciju samazinātu, lai mēs varētu nolīdzsvarot pašvaldības un valsts finanšu ieguldījumus Dziesmusvētku kustībā.
Mēs sadzirdējām no Kultūras ministrijas solījumu, ka tā tālāk dosies pie finanšu ministra ar datos balstītiem priekšlikumiem, lai palielinātu atbalstu [Dziesmusvētku] amatierkolektīvu vadītāju samaksai."
Diriģenti ceļ trauksmi
Oktobra beigās Latvijas diriģentu asociācija publicēja atklātu vēstuli, ko adresēja valdībai, norādot, ka par dziesmu svētku fenomenu kā nacionāli svarīgu lomu rakstīts vairākos dokumentos, taču realitāte esot skarba un diriģentu profesionālais ikdienas darbs esot apdraudēts. Asociācijas ieskatā nozares izstrādātais kolektīvu vadītāju atalgojuma modelis Kultūras ministrijai neesot prioritāte. Līdz ar to nākamā gada budžetā tas arī neesot iekļauts. Un, ja šo neiekļaus, tad nākamie dziesmu un deju svētki būšot apdraudēti.
Kā norādīja diriģenti, tad šobrīd dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par darbu vienā kolektīvā no valsts saņemot 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Tas ietver gan koru, gan deju kolektīvu, kokļu ansambļu un pūtējorķestru vadītājus. Savukārt pārējie dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par viena kolektīva vadīšanu saņem 19,84 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pārējo finansējumu kolektīviem nodrošinot pašvaldības, un tas var būtiski atšķirties.
Nepieciešamais finansējums
Dziesmu svētku rīkošanai valsts dotācijās jau no 2015. gada nemainīgi ir viens miljons eiro. Lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu, būtu nepieciešami 16 miljoni eiro, kamēr, lai nodrošinātu minimālo atalgojumu izdzīvošanai, būtu nepieciešami 4,9 miljoni eiro, aprēķināts asociācijā. Tas arī ir pirmais solis, ko kolektīvu vadītāji šobrīd cenšas panākt.
Diriģents Ints Teterovskis pēc šīs dienas sanāksmes intervijā Latvijas Radio sacīja, ka, viņaprāt, šī darba grupa pavasarī vai vasarā savu darbu jau bija beigusi, jo priekšlikumi tika izstrādāti un nodoti Kultūras ministrijai. Taču, kā viņš nesen esot uzzinājis, līdz galam Finanšu ministrijā tie neesot apstiprināti, un arī, ņemot vērā valdības maiņu, septembrī apturēti pavisam.
Vai būs dziesmu un deju svētku turpinājums?
Teterovskis sarunā uzsvēra, ka esoša sistēma jau strādājot labi, taču tas līdzfinansējums no valsts šobrīd ir neadekvāts. Tā kā tuvojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas būs 2025. gadā, un pēc pieciem gadiem Vispārējie dziesmu un deju svētki, tad, ja šis finansējums netiks raksts, tad tā norise var mainīties.
"Tādā situācijā, protams, ir skaidrs, ka gan skaitliski, gan kvalitatīvi svētki var ļoti ciest. Teikt, kādas varētu būt sekas īstermiņā, ir grūti. Uz svētkiem nevar skatīties vienā vai divos gados, ir jāskatās dekādēs. Varbūt 2028. gada ārkārtīgi neciestu, bet pēc tam nākamie gan. Dotā mirklī ir sajūta, ka tā ir lēna nāve, apgriež pa vienai saknītei. Mēs gribam saprast, ja tie svētki ir vajadzīgi, tad tiešām beidzot adekvāti viņi ir jāfinansē starpposmos," sacīja Teterovskis.
Arī vakardienas konferencē Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulāne uzsvēra, ka visiem svētki patīk, tie ir svarīgi, bet ir jāpadomā arī par to, ko darīt, lai šie svētki turpinātos:
"Jautājums, kādi šie svētki būs, kāds būs tas turpinājums, kas strādās ar kolektīviem, kas nodrošinās šo svētku sagatavošanu? Viens ir pašvaldības daļa, kas ir pateikts Dziesmu un deju svētku likumā, par ko pašvaldības rūpējas. Pašvaldība rūpējas, lai tā varētu nodrošināt pasākumus, otrs ir tas, kas ir valstij svarīgi, lai būtu dziesmu un deju svētku tradīcijas nodrošināšana. Arī tas, 2024. gadā plānotais, arī nebūs pienācīgi. Tas būs pirmais solīts."
KONTEKSTS:
Ar svilpieniem un "Gaismas pils" dziedāšanu, prasot algu celšanu, 2. novembrī sākās Dziesmu svētku izvērtēšanas konference.
Dziesmu un deju svētku konferenci atklāja kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie"). Uzreiz pēc ministres uzrunas ministri pārtvēra virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, uzdodot jautājumu, vai nākamā gada budžetā prioritātēs ir iekļauts Dziesmu un deju svētku ikdienas procesam nepieciešamais finansējums.
Ministre skaidru atbildi nedeva, vien minēja, ka turpināsies darbs pie tā. Auditorija ar šo atbildi nebija mierā, cilvēki ar skaļām ovācijām pauda savu neapmierinātību, pēc kā visi zālē esošie dalībnieki piecēlās kājās un sāka dziedāt Jāzepa Vītola "Gaismas pili".
