Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām

Karš ar Krieviju pāriet jaunā posmā, jo esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām, publikācijā izdevumā "The Economist" rakstīja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs. Viņš brīdināja, ka šāds karš ir labvēlīgs Krievijai, jo dod tai iespēju atjaunot savus spēkus. 

Šis viedoklis publicēts laikā, kad pēc piecu mēnešu ilga ukraiņu pretuzbrukuma Ukrainai izdevies tikt uz priekšu tikai par aptuveni 17 kilometriem. 

Kā Zalužnijs stāstījis izdevumam, redzot, ka ukraiņiem nesokas tā, kā iecerēts, viņš sākotnēji nomainījis atsevišķus komandierus, tad karavīru brigādes, bet beigu beigās nācies atzīt, ka šobrīd abas karojošās puses, tāpat kā savulaik Pirmajā pasaules karā iesaistītie, ir sasniegušas tādu tehnoloģiskās attīstības līmeni, kas ir novedis strupceļā.

Lai nepieļautu, ka Krievija gūst pārsvaru, Ukrainai, pirmkārt, esot nepieciešami spēcīgi gaisa spēki, jo plaša mēroga sauszemes operāciju veikšanai viens no priekšnoteikumiem esot gaisa telpas kontrole. Tam esot nepieciešami gan iznīcinātāji un helikopteri, gan droni.

Zalužnijs norādīja, ka Krievijai šobrīd ir ievērojamas priekšrocības pār Ukrainu debesīs un tas apgrūtina Ukrainas spēku virzīšanos uz priekšu.

Komandieris kā prioritātes nosauca arī elektroniskās kaujas līdzekļus, kas esot atslēga uz uzvaru dronu karā, pretinieka artilērijas iznīcināšanu un atmīnēšanas tehnoloģijas.

Kā norādīja Zalužnijs, kara sākumā Ukrainas bruņotajiem spēkiem bija 120 taktiskās lidmašīnas, no kurām tikai 40 bija tehniski piemērotas izmantošanai. Pateicoties sabiedroto materiālajam un cita veida atbalstam, piegādājot "Javelin", "Stinger", "Patriot" un citus ieročus, Ukrainas aviācija un gaisa aizsardzība ievērojami stiprināta.

Tāpat arī ukraiņiem izdevies iznīcināt daļu no krievu lidmašīnām un helikopteriem. Taču, neskatoties uz to visu, iebrucējs joprojām turpina saglabāt ievērojamu pārākumu gaisa telpā, kas apgrūtina Ukrainas karaspēka virzību uz priekšu un ir viens no galvenajiem faktoriem, kas maina karadarbības formu.

Tāpat milzīgus izaicinājumus radījuši mīnu lauki – teritorijas mīnējušas abas puses, un vietām šie mīnu lauki stiepjas pat 15–20 kilometru dziļā teritorijā, kas papildus tiek uzraudzīta ar droniem. Ja mīnētās teritorijas tomēr tiek pārvarētas, tad ienaidnieks ātri atjauno mīnu laukus, no attāluma izšaujot jaunas mīnas, tāpēc būtu jāstiprina Ukrainas armijas tehniskās spējas šos šķēršļus pārvarēt.

Zalužnijs savā publikācijā arī norādīja uz Krievijas armijas tehnoloģisko jaudu dažādu bezpilota lidaparātu izmantošanā. Neskatoties uz to, ka šī kara rezultātā iebrucēja armija daudzas šīs tehniskās vienības ir zaudējusi, Krievija turpina saglabāt ievērojamu pārākumu. 

Kupjanskas, Bahmutas virzienā ienaidniekam pat izdevies izveidot tādu kā slāņveida elektronisko kara sistēmu, kuras elementi pastāvīgi maina savu atrašanās vietu.

No pērnā gada Ukrainas spējas šajā jomā ir stiprinātas ar dažādām sistēmām, kas kaujās ir sevi labi parādījušas. 

Kā raksturoja Zalužnijs – ukraiņi redz visu, ko dara ienaidnieks, un arī ienaidnieks redz visu, ko dara Ukraina. 

Lai panāktu lūzumu šajā kaujā, ukraiņiem ir nepieciešami jauninājumi – jauni bezpilota lidaprāti, uzlabota aizsardzība pret Krievijas artilēriju un  atmīnēšanas spējas.

Vēl viena būtiska lieta, kas ukraiņu armijai radījusi izaicinājumus, ir jauno karavīru apmācības. Tā kā Krievija regulāri uzbrūk teritorijām visā valstī un jo īpaši ar armiju saistītiem objektiem, tad ukraiņiem ir ierobežotas iespējas apmācīt jaunos karavīrus turpat uz vietas Ukrainā.

Izsakot savu viedokli, Zalužnijs arī uzsvēra lielo karavīru skaitu, ko Krievija mobilizējusi karam. Vienlaikus, viņaprāt, šis resurss nav izmantots efektīvi, jo kaujas laukā ievērojams pārsvars nav redzams. Turklāt Krievijai bijušas ierobežotas spējas apmācīt mobilizētos pilsoņus. 

Taču problēmas viņš saskatīja arī tajā, kas ar jauniesaucamajiem notiek Ukrainā. 

Kaut arī visu laiku tiek strādāts, lai uzlabotu karavīru iesaukšanas procedūru un sagatavotu rezervistus, arī tur aizvien ir zināmi izaicinājumi.

Tā piemēram, Ukrainā kara komisariātos pirms laika tika atklāti vairāki gadījumi, kad cilvēki no dienesta atpirkušies. 

Tas kopā ar ierobežotajām iespējām garantēt brīvdienas iesauktajiem vai viņus nomainīt, kā arī ilgtošais karš kopumā, varētu ietekmēt cilvēku motivāciju doties karot. Taču, kā rakstīja Zalužnijs – armijas vadība apzinās šos jautājumus un redz veidus, kā tos atrisināt.

Ukrainā 617. dienu turpina plosīties iebrucēji no Krievijas. Naktī uz ceturtdienu vairākas reizes tika iedarbinātas gaisa trauksmes Zaporižjas un Hersonas apgabalos, jo Ukrainas Gaisa spēki novēroja Krievijas taktiskās aviācijas aktivitāti virs Azovas jūras un bažījās par iespējamiem uzbrukumiem, tomēr tādi nenotika. 

Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko trešdien paziņoja, ka 24 stundu laikā Krievija ar raķetēm, droniem, artilēriju un granātmetējiem ir apšaudījusi 118 pilsētas un ciemus 10 Ukrainas apgabalos. Tik plaši Krievijas uzbrukumi šajā gadā nebija pieredzēti. 

Tikmēr Ukraina regulāri atgādina Krievijai, ka tās mērķis ir pilnībā atgūt okupēto Krimas pussalu. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka naktī uz ceturtdienu virs Krimas esot notriekti seši droni.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka frontes karstākajā punktā Doneckas apgabala ziemeļrietumos Krievijas karaspēks intensīvi uzbrūk Avdijivkas pilsētai un tās apkaimei, lai mēģinātu ielenkt ukraiņu kontrolēto teritoriju. 

Krievijas armija 10. oktobrī uzsāka ofensīvu pie Avdijivkas. Ukraiņu militārie blogeri jau vairākas dienas raksta, ka situācija tur ir ļoti smaga, jo ienaidnieks nepārtraukti uzbrūk ar lieliem spēkiem un dažviet pamazām arī virzās uz priekšu. 

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti