Dienas ziņas

Preiļu novadā simtgadīgas liepu alejas izzāģēšanu kompensē ar jaunām liepām

Dienas ziņas

Valsts kontrole: Onkoloģija – prioritāte bez rezultāta

Saeimas priekšsēdētājas amatā ievēl Daigu Mieriņu

Saeimas spīkera amatā apstiprina Daigu Mieriņu

Parlaments trešdien, 20. septembrī, Saeimas priekšsēdētāja amatā apstiprināja koalīciju pārstāvošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) izvirzīto kandidāti – 14. Saeimas deputāti, iepriekš ilggadēju Carnikavas novada domes priekšsēdētāju Daigu Mieriņu.

Mieriņa: Šis ir negaidīts pavērsiens

Mieriņu šajā amatā atbalstīja 55 deputāti, pret bija 34. 

Par Mieriņu balsoja deputāti no "Jaunās Vienotības", "Progresīvo" un ZZS frakcijām, kā arī neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") un daži deputāti no frakcijas "Latvija pirmajā vietā".

Dokumenti

Balsojums par Mieriņu un Rosļikovu.pdf

Lejuplādēt

1.74 MB

Savukārt par otru kandidātu – opozicionāru Alekseju Rosļikovu ("Stabilitātei!") – nobalsoja deviņi deputāti no paša frakcijas, bet pret – 80 deputāti. 

Pret abiem kandidātiem balsoja 25 parlamentārieši. 

Mieriņa pēc ievēlēšanas Saeimas spīkera amatā pauda pateicību par viņai izteikto uzticību. Viņa atzina, ka ir nedaudz apmulsusi un šis ir negaidīts pavērsiens.

"Tas, kādā amatā esam, ir otršķirīgi. Centīšos darīt visu, lai attaisnotu jūsu uzliktās cerības un godam nest Latvijas vārdu ārpus valsts un arī šeit, iedzīvotāju vidū," sacīja Mieriņa.

Viņa arī pauda cerību, ka izdosies parlamentā radīt apstākļus, lai deputāti savus pienākumus varētu veikt "labākajā veidā" – veidot kvalitatīvus, iedzīvotāju labklājību veicinošus likumus. 

Mieriņa ir gatava apmeklēt arī katru Saeimas frakciju, lai atbildētu uz to interesējošiem jautājumiem. 

"Miers baro, nemiers posta – ja spēsim runāt par lietu, lēmumi būs konstruktīvi un vērsti uz visu sabiedrību," teica Mieriņa.

Kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem jaunievēlētā Saeimas spīkere minēja nākamā gada budžeta sagatavošanu. 

"Paldies visiem par doto uzticību. Manas durvis vienmēr būs atvērtas jebkuram deputātam, lai aprunātos, ko varam izdarīt Saeimā, ko varam uzlabot," runas noslēgumā sacīja Saeimas spīkere.

Ar ilggadēju pieredzi pašvaldībā

Daiga Mieriņa dzimusi 1969. gada 3. martā. 

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (tagad – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) ieguvusi dārzkopja specialitāti, Rīgas Tehniskajā universitātē – maģistra grādu kvalitātes vadībā.

Politiķes karjeru sāka reģionos. 2001. gadā pašvaldību vēlēšanās Mieriņu ievēlēja Carnikavas pagasta padomē no apvienības "Par savu pagastu". Pēc četriem gadiem padomē viņu ievēlēja jau no Tautas partijas saraksta, bet 2009. gadā Carnikavas novada domē viņa tika no Zaļo un Zemnieku savienības, "Jaunā laika" un "Visu Latvijai!" kopējā saraksta. Mieriņu ievēlēja par Carnikavas novada domes priekšsēdētāju. Šo amatu viņa atkārtoti ieguva arī 2013. gadā, pašvaldību vēlēšanās startējot no Latvijas Zemnieku savienības saraksta.

Taču 2015. gadā Mieriņu ar deviņu deputātu atbalstu atsauca no Carnikavas mēra amata, viņas vietā ievēlēja Imantu Krastiņu. Tolaik Carnikavas novada domes deputāti šādu soli pamatoja ar to, ka Mieriņai bijis autoritārs darba stils. Ilgi gan Krastiņš nedarbojās domes vadītāja amatā – pēc nepilna mēneša viņu gāza no priekšsēdētāja krēsla un amatā atkal iecēla Mieriņu.

2017. gadā Mieriņu atkal ievēlēja Carnikavas novada domē no Latvijas Zemnieku savienības saraksta, viņa atgriezās domes priekšsēdētāja postenī.

Līdz ar administratīvi teritoriālo reformu, kad Carnikavas novadu pievienoja Ādažu novadam, Mieriņa, kandidējot no Latvijas Zemnieku savienības saraksta, kļuva par Ādažu novada domes deputāti, darbojās opozīcijā.

Karjeras laikā Mieriņa strādājusi arī Valsts ieņēmumu dienestā kā kontroles daļas galvenā speciāliste, bijusi Rīgas plānošanas reģiona padomes locekle. Ieņēmusi amatus arī Finanšu ministrijā, bijusi Vidzemes tūrisma asociācijas un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības valdes locekle. Kopš 2013. gada viņa ir Latvijas Zemnieku savienības valdes locekle.

2022. gadā Mieriņa, startējot no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, iekļuva 14. Saeimā, kur vadījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Darbam Saeimā par prioritātēm Mieriņa izvirzījusi nevienlīdzības un nabadzības mazināšanu. Latvijas politiskajā kultūrā Mieriņa vēlas panākt to, lai ikvienam cilvēkam Latvijā būtu iespēja ar savu lēmumu ietekmēt valsts politiku, tāpēc, viņasprāt, būtu jāmaina finansēšanas kārtība sabiedriskā labuma organizācijām un sociālajiem partneriem.

Priekšvēlēšanu debatēs slavēja Lembergu

Gunāram Kūtrim atbalsts Saeimas spīkera amatā zuda pēc notiesātus miljonārus slavinošiem izteikumiem, taču arī Mieriņa iepriekš atzinīgi vērtējusi par oligarhu dēvēto Aivaru Lembergu. 

Pirms gada Latvijas Televīzijas un LSM.lv priekšvēlēšanu debašu laikā raidījumā "Izvēlies nākotni" viņa teica, ka visas ASV uzliktās sankcijas Lembergam ir viegli noņemamas, un Lembergs būtu labs saimnieks visā valstī.

Mieriņa: Redziet, cilvēki vēlas, lai par viņiem rūpētos. Un tas, ko dara Aivars Lembergs Ventspilī, tās ir tīras rūpes. Ielas ir savestas kārtībā, mājas uzceltas, ir izdarīts viss, lai cilvēki justos labi un varētu normāli dzīvot. Un to pašu cilvēki vēlas valstī. Lai būtu kāds, lai viņi justu, ka kāds par viņiem rūpējas. Saimnieks. Saimnieks! Un to saka mūsu...

LTV: Jūs gribat, lai Latvijas saimnieks ir Aivars Lembergs?

Mieriņa: Tas ir mūsu moto – saimnieki savā zemē... Tātad – saimnieks savā zemē! Īpaši šī darba metode – domāt, kā labāk visiem. Ja būs jauna valdība, jauni ministri, viņi arī var aizbraukt uz Ameriku un palūgt to pašu valdību noņemt sankcijas. Ja tas ir tik viegli... jebkurš var aizbraukt uz Ameriku un pateikt – uzliksim sankcijas tam un tam. Vai noņemsim sankcijas tam un tam.   

KONTEKSTS:

Saeima trešdienas rītā no amata atsauca Edvardu Smiltēnu, kura pārstāvētais "Apvienotais saraksts" pēc jaunās valdības izveides ir palicis opozīcijā.

Pēc tam notika jauna Saeimas spīkera vēlēšanas, kurām ZZS izvirzīja deputātu Gunāri Kūtri, bet opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" – bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku, kuram atjaunots Saeimas deputāta mandāts.

Taču koalīcijas partneriem – "Jaunajai Vienotībai" un "Progresīvajiem" – balsojot pret Kūtri, Saeimas spīkeru neizdevās ievēlēt – neviens kandidāts neguva vairākuma atbalstu, tādēļ rīkoja jaunas vēlēšanas. 

Kūtrim šis teju jau nodrošinātais amats izslīdēja no rokām Saeimas spīkera vēlēšanu priekšvakarā, sabiedriskajos medijos izsakoties par konsultēšanos ar apsūdzētiem un tiesātiem personāžiem. Viņa izteikumi izraisīja lielu ažiotāžu publiskajā telpā, arī koalīcijas partneri izvērtēja viņa piemērotību augstajam amatam. ZZS gan neatkāpās no nodoma Kūtri virzīt šim amatam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti