Jaunajai koalīcijai ir 53 balsis Saeimā
Jaunajā valdībā ir trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Siliņas valdība ir 22. kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Evika Siliņa
Dzimusi 1975. gadā.
Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds tiesību zinātnēs un jurista kvalifikācija, konstitucionālās tiesības mācījusies “Eurofaculty” un maģistra grādam starptautiskās tiesības un Eiropas tiesības – Rīgas Juridiskajā augstskolā.
Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.
Latvijas politikā Siliņa ienāca kopā ar Zatlera Reformu partiju, bet vēlāk kopā ar partijas biedriem pievienojās "Vienotībai". Siliņa ir bijusi gan Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, gan četrus gadus premjera Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre.
Kariņa otrajā valdībā Siliņa ir labklājības ministre un pašlaik arī partijas “Vienotība” valdes locekle.
Par Siliņas valdību balsoja visi to veidojošo partiju deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai"), kurš atbalstu solīja jau iepriekš.
Pret bija deputāti no "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, kā arī frakcijām "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!".
Iepriekšējai koalīcijai Saeimā bija 54 balsis.
Astoņi valdības darbu nepieredzējuši ministri
Valdībā visvairāk jeb septiņus ministru amatus un premjera posteni ieņem "Jaunās Vienotības" pārstāvji, ZZS pārraudzībā ir četras ministrijas, bet "Progresīvajiem" tikuši trīs ministru amati. Astoņus no 15 krēsliem valdībā ieņem politiķi bez iepriekšējās pieredzes valdības darbā.
- Ministru prezidente – Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"),
- finanšu ministrs – amatu saglabā Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"),
- izglītības un zinātnes ministre – amatu saglabā Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"),
- tieslietu ministre – amatu saglabā Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība"),
- ārlietu ministrs – Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"),
- iekšlietu ministrs – Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība"),
- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre – Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"),
- veselības ministrs – Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"),
- labklājības ministrs – Uldis Augulis (ZZS),
- zemkopības ministrs – Armands Krauze (ZZS),
- ekonomikas ministrs – Viktors Valainis (ZZS),
- klimata un enerģētikas ministrs – Kaspars Melnis (ZZS),
- satiksmes ministrs – Kaspars Briškens ("Progresīvie"),
- aizsardzības ministrs – Andris Sprūds ("Progresīvie"),
- kultūras ministre – Agnese Logina ("Progresīvie").
Siliņa: Varat kritizēt, bet dodiet iespēju strādāt
Siliņa pēc aptuveni septiņu stundu ilgajām debatēm pirms balsojuma par uzticības izteikšanu viņas izveidotajam Ministru kabinetam aicināja deputātus novērtēt, ka dzīvojam brīvā valstī, kurā var brīvi paust viedokļus un kritizēt.
"Tas, ka pavelkam viens otru uz zoba, reizēm esam ciniski, iespējams, ir labi. Tas nozīmē, ka nepadodamies," viņa piebilda.
"Dažas partijas centās šodien iestāstīt, ka Latvija ir vāja. Nē, Latvija ir stipra! Es ticu Latvijai un mūsu cilvēkiem, un potenciālam, kas ir mūsu cilvēkos. Neatkarīgi no politiskās piederības," sacīja Siliņa.
Viņa aicināja deputātus dot šim Ministru kabinetam iespēju pierādīt sevi darbos:
"Varēsiet kritizēt, es ieklausīšos, bet dodiet mums iespēju strādāt!"
Valdība sola nekavēties ar sāpīgāko jautājumu risināšanu
Jaunā koalīcija piektdien neilgi pirms Saeimas sēdes parakstīja koalīcijas līgumu un deklarāciju par valdības iecerēto darbību. Valdība jau šogad apņemas atrast veidu, kā daļēji kompensēt elektrības sadales tarifa kāpumu, veicināt banku konkurenci, nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu un izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli.
Salīdzinot ar līdzšinējo Kariņa vadīto Ministru kabinetu, Siliņas valdības deklarācija ir daudz lakoniskāka. Kariņam deklarācijā bija 328 punkti, Siliņai – tikai 39. Kariņa valdība tika kritizēta, ka tā plaši solīja "visu visiem", kas darbu izpildi padara apšaubāmu. Siliņas – ka tās solījumi ir pārāk abstrakti.
Deklarācijā par prioritātēm runāts tikai vienā punktā, kur valdība atzīst, ka "Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3% apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5% apmērā no IKP līdz 2026. gadam".
Valdības deklarācijā starp konkrēti iezīmētajiem darbiem ir:
- Žoga būvniecības pabeigšana uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju līdz šā gada beigām.
- Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas valstīm, ko veiks 2025. gada februārī.
- Pilnīga pāreja uz vispārējo izglītību latviešu valodā līdz 2025. gadam.
- Veselības nozares finansējums 12% apmērā no valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem.
- Minimālās algas paaugstināšanas turpināšana 2025. un 2026. gadā, lai nosegtu dzīves dārdzības pieaugumu un mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskus.
- Nodokļu politikā būtiskas izmaiņas veikt reizi 4 gadu ciklā.
- Vispārējo valdības parādu ilgtermiņā uzturēt ap 40% līmenī no IKP.
Zināms arī, ka ZZS pārstāvim Gunāram Kūtrim piedāvās Saeimas priekšsēdētāja amatu; par to balsojums Saeimā varētu notikt trešdien.
KONTEKSTS:
Jauna valdība bija jāizveido, jo pēc neveiksmīgām koalīcijas paplašināšanas sarunām no amata atkāpās premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš šajā amatā bija kopš 2019. gada 23. janvāra, šajā laikā izveidojot divus Ministru kabinetus.
Jaunās valdības izveidi uzticēja Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība"), kura mēģināja izveidot iespējami plašāku koalīciju, taču līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība – atteicās sadarboties ar "Progresīvajiem", bet "Apvienotais saraksts" pēc ļoti ilgām pārdomām arī nolēma palikt opozīcijā.
Jauno valdību veido trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Progresīvie". Koalīcijai ir 52 balsis Saeimā, bet atbalstu tai solījis arī neatkarīgais deputāts Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
Iepriekšējā valdība, kurā darbojās "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās ar tobrīd opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm šajā amatā ievēlēja "Jaunās Vienotības" virzīto kandidātu – ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
