Apritējis gandrīz gads kopš pagājušā gada 30. novembra, kad par sensāciju kļuva "ChatGPT" – mākslīgā intelekta darbināts rīks, kas ļauj radīt tekstus, balstoties uz tam pieejamo informāciju. Tam sekoja daudzi citi rīki un to uzlabotas versijas, ar kuru palīdzību var ģenerēt attēlus, audio, video un daudz ko citu.
""ChatGPT" faktiski parādīja, ka mākslīgais intelekts ir pieejams, tas deva iespēju ļoti plašam iedzīvotāju skaitam tam piekļūt, bet ikdienā, bieži neaizdomājoties, mēs jau lietojām šīs tehnoloģijas un esam pat atkarīgi no tām. Tie, kas izmanto "Waze", piemēram, bieži neaizdomājas, ka to darbina ļoti spēcīgi mākslīgā intelekta algoritmi," skaidroja Kļava.
No asprātīgiem jokiem līdz ārpuszemes civilizācijas meklējumiem, no mākslīgā intelekta radītiem mūzikas hitiem līdz dziļviltojumu radītiem skandāliem, no cilvēku un čatbotu mīlas stāstiem līdz kļūdām advokātu gatavotos juridiskos tekstos – Bils Geits šogad paziņoja, ka pasaulē ir sācies mākslīgā intelekta laikmets.
Šogad oktobrī uzņēmums "EY Latvija" visās Baltijas valstīs sadarbībā ar socioloģisko pētījumu uzņēmumu "Norstat" veicis pētījumu par mākslīgā intelekta izmantošanu un attieksmi pret to, aptaujājot vismaz tūkstoti iedzīvotāju katrā valstī.
"Dati stāsta, ka sabiedrība kopumā ir pozitīvi noskaņota, kas droši vien noteikti nav pārsteigums. Varbūt nedaudz pārsteigums ir tas, cik daudzi iedzīvotāji apgalvo, ka ir iemēģinājuši "ChatGPT" vai kādu līdzīgu risinājumu pēdējā gada laikā, – kopumā tie ir virs 20% visās vecuma grupās, un starp jauniem cilvēkiem tie ir pat 48%, kas faktiski nozīmē, ka katrs otrais vecuma grupā līdz 25 gadiem ir lietojis, pamēģinājis kādu no šiem rīkiem," norādīja Kļava.
Mednis vērtēja, ka tas ir lielisks rādītājs, jo nozīmē, ka neatpaliekam no lielvalstīm, kurās mākslīgā intelekta izmantošana arvien straujāk kļūst par ikdienu.
"Es to izmantoju burtiski savā ikdienā sava darba atvieglošanā un optimizēšanā. Dažkārt es izdaru divās minūtēs to, kas citkārt būtu prasījis četras stundas.
Šonedēļ man bija gadījums, kad es trīs vai četrās minūtēs izdarīju to, ko es grasījos uzdot kolēģim darīt, un tas viņam būtu bijis četru dienu darbs. Es pēdējā brīdī jau sagatavoto e-pastu, ar visiem pielikumiem, ekseli, visu, pamēģināju ielikt "ChatGPT". Neticami, bet tas rezultāts ir superīgs," pieredzē dalījās Mednis.
Kļava pauda, ka sākotnēji "ChatGPT" tika izmantots vairāk izklaides nolūkos, taču tagad tam daudzu cilvēku ikdienā rasts arī praktisks pielietojums.
"Uzdodot jautājumus par konkrētu tēmu, atbildes ir pietiekami koncentrētas. Otra puse ir tāda, ka tēma pašam ir jāsaprot. Uzdodot specifisku jautājumu bioloģijā, no kuras pats neko nesaprotu, visticamāk, man tā atbilde liksies ticama, bet es nespēšu novērtēt, vai pareiza. Savukārt jomās, kurās es labi orientējos, man tas palīdz tādā ļoti koncentrētā veidā iegūt informāciju, arī apstiprināt to, ko esmu nojautis," viņš dalījās savā pieredzē.
Kļava piebilda, ka kritiskā domāšana, lietojot "ChatGPT" un citus līdzīgus rīkus, ir izšķiroši svarīga. Akli uzticēties atbildēm, ko tie sniedz, nevar, tāpēc visu laiku ir jāizvērtē tas, ko mākslīgais intelekts piedāvā.
"Iespējams, tāpēc arī mūsu aptaujas datos mēs redzam, ka līdz pat trešdaļai respondentu visās trīs Baltijas valstīs skatās ar bažām un, varētu teikt, ka neuzticas šiem risinājumiem," norādīja Kļava.
Tikmēr Mednis vērtēja, ka šobrīd situācija jau ir mainījusies – jaunākajos "ChatGPT" modeļos un citos rīkos tādu situāciju, kad mākslīgais intelekts atbild uz jautājumu, sniedzot nepareizu informāciju, praktiski vairs nav. Iepriekš šādas epizodes tika dēvētas par mākslīgā intelekta halucinācijām.
"Šobrīd mēs esam vissliktākajā, viszemākajā mākslīgā intelekta attīstības punktā pret nākotni. Nākotnē, rīt, parīt, aizparīt, pēc nedēļas mākslīgais intelekts būs tikai labāks un labāks. Šobrīd, ja paskatāmies pēdējos mēnešos, nav vairs šo halucināciju, informācija ir maksimāli tuvu precīzai un jaunrade ir pēc iespējas labākajā kvalitātē. Tā ka, pat ja tu nezini bioloģiju, tu vari diezgan daudz laba dabūt, turklāt latviešu valodā," viņš pauda.
Mākslīgais intelekts ir noderīgs palīgs visās nozarēs, sākot no telekomunikācijām līdz pat farmācijai un jaunu zāļu radīšanai. Vairāk vai mazāk, bet tas ietekmē katru no mums.
"Jebkurš amats, kurā tu strādā, ja tu strādā pie datora vai birojā, ar mākslīgā intelekta palīdzību no 30 līdz 50, 60 procentiem tava darba varētu tikt vai nu automatizēts vai izdarīts precīzāk, ātrāk, labāk. Ir aprēķini – ja tagad visa pasaule sadotos rokās un sāktu izmantot mākslīgā intelekta rīkus, visi, tad mūsu lēciens produktivitātē… Mēs viena gada laikā nonāktu tur, kur mēs būsim pēc 88 gadiem. Tas ir neiespējami, protams, bet idejiski, jā, mākslīgais intelekts var nenormāli atvieglot ikdienu un ekonomēt laiku," pauda Mednis.
Vēl par mākslīgo intelektu
