ĪSUMĀ:
- Nacionālās koncertzāles projektu veidos SIA "Mark arhitekti", SIA "Mailītis A.I.I.M." un SIA "Labie koki projekti".
- Pēc dalībnieku atbilstības izvērtēšanas līgumu cer parakstīt 2024. gada janvārī.
- Maksimālā līguma summa Rīgas Filharmonijas projektēšanai un autoruzraudzībai ir nedaudz virs 3,5 miljoniem eiro.
- Mērķis ir būvprojektu izstrādes posmu pabeigt 2025. gadā.
- Finansējuma rašanai valdībā pēc būvprojekta pabeigšanas atvēlēts vēl gads, kam sekotu aptuveni 2,5 gadus ilga būvniecība.
Par konkursa uzvarētāju izraudzīts mets ar devīzi "Baltic Shine" jeb "Baltijas mirdzums". Tā autori – SIA "Mark arhitekti", SIA "Mailītis A.I.I.M." un SIA "Labie koki projekti" – veidos Rīgas filharmonijas projektu, pārveidojot 1982. gadā uzcelto bijušo Kongresu namu, kas atrodas pie Kronvalda parka Krišjāņa Valdemāra ielā.
Žūrija lēma konkursā otro vietu nepiešķirt. Mainoties balvu fondam, 3. vietu un 15 000 eiro ieguva personu apvienība – arhitektu birojs "Jaunromāns un Ābele" un ainavu darbnīca "Alps".
Kopumā Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursam bija iesniegti 38 meti, un seši no tiem bija virzīti konkursa 2. kārtai. Līdz konkursa 2. kārtas rezultātu paziņošanai bija saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte. Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa 2. kārtā ir 60 000 eiro, kas tika sadalīts atbilstoši žūrijas komisijas lēmumam par godalgu fonda sadalījumu.
Nākamie soļi paredz, ka Īpašuma departaments pārbauda 2. kārtas metu konkursa dalībnieku atbilstību konkursa nolikumā noteiktajām profesionālās klasifikācijas prasībām.
Sekmīgas pārbaudes rezultātā nākamā gada janvārī plānots parakstīt līgumu, lai uzsāktu un 2025. gadā noslēgtu Filharmonijas projektēšanas posmu. Pēc būvprojekta pabeigšanas Kultūras ministrija un Rīgas dome vērsīsies valdībā, lai rastu un gada laikā apstiprinātu finansējumu Filharmonijas būvniecībai. Plānots, ka pati būvniecība varētu ilgt aptuveni 2,5 gadus, termiņus iezīmēja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība).
Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir nedaudz virs 3,5 miljoniem eiro.
Konkursa 2. kārtas meti būs apskatāmi līdz 15. janvārim Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes 4. stāvā darbdienās no pulksten 9.00 līdz 17.00.
Gaiša un mirdzoša vieta mūzikai, uzsverot Latvijas identitāti
"Mark Arhitekti" vadošais arhitekts Jānis Sauka par pārmaiņām, kas sagaida Kongresu namu, Latvijas Radio pauda: "Nebūtu pareizi to saukt par padomju kluci, tā ir diezgan augstvērtīga modernisma arhitektūra. Tas ir arhitektūras mantojums. Tā ir daļa no vēstures. Protams, kādai paaudzei nāk līdzi, ka tas tomēr ir Kongresu nams. Mēs centāmies to atvērt – pret parku un pilsētu, izraujot visu 1. stāva fasādi, veidojot no stikla. Otrs ir tas jaunais pienesums. Svētki un mirdzoša koncertzāle.
"Mēs iztēlojāmies gaišu un mirdzošu vietu mūzikai. Savukārt iekšā – akustika, esošo Kongresa nama ēku pavēršot jaunā gaismā, vizuālā tēlā. Esam meklējuši darbā īpašu, Latvijai raksturīgu identitāti, lai Mūzikas māja būtu citādāka nekā citas pasaulē," pastāstīja biroja "Mailītis Architects" vadītājs, arhitekts Austris Mailītis.
Arhitekti priecājās, ka tagad viņi beidzot varēs strādāt runāt arī ar pašiem koncertzāles iemītniekiem, kas konkursa laikā nebija iespējams – Rīgas Filharmonija vai koncertzāle būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī valsts SIA "Latvijas Koncerti" mājvieta, šīm organizācijām tur būs arī biroji.
Par akustiku konkursa uzvarētājus konsultēja vācu uzņēmums "Millers BBM" Maikla Vāla vadībā, kas Austra Mailīša komandai palīdzēja arī, veidojot Dziesmusvētku estrādi Mežaparkā. Runājot par koncertzāles pieejamību un piebraukšanu, tai tikšot saglabāta esošā autostāvvieta, kas šobrīd ir pustukša, taču arhitekti uzsvēra, ka tiks domāts par kājāmgājējiem, vecākiem ar ratiņiem, par velosipēdistiem.
Galvenajā zālē būs līdz 1450 vietām atkarībā no tā, vai koncertā piedalās arī koris.
Starptautiskās žūrijas pārstāvji atklāj, ka šī projekta priekšrocības tika atzītas vienbalsīgi. Tas attiecas gan uz ēkas fasādi, gan uz akustikas aprēķiniem zālēs, gan arī publisko zonu, ievērojot tā dēvētā "Jaunā Eiropas Bauhaus" principus.
Kāpēc šī vīzija izrādījās galvas tiesu pārāka par citām, Latvijas Radio pamatoja arī Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga, kurš bija arī žūrijā: "Tas darbs uzrādīja vislielāko kompetenci visplašākajā nozīmē, tur bija atbildes uz visiem jautājumiem pat līdz detaļām – ko viņi saglabā un ko viņi pārmanto, un kā to izdarīt. Viņi dod shēmas, kā būvdarbi būtu veicami, vienīgajiem atrisināta pieejamība koncertu aprīkojumam."
Kā izskanēja svinīgajā ceremonijā, koncertzāle varētu tikt pabeigta piecu gadu laikā. Jautāts par kopējām izmaksām, Juris Poga teica, ka tās lēš uz 70 miljoniem eiro, piebilstot, ka šajos laikos tas ir ļoti neprognozējami.
Pārējie metu konkursa otrās kārtas dalībnieki
3. vieta – Mets Nr. 37
Trešā vieta un 15 000 eiro piešķirta metam ar devīzi "Take Five", kura autori ir personu apvienība SIA "Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele", SIA "Alps ainavu darbnīca", "Kahle Acoustics" SRL, "Studio Gertners", SIA "Arenso", SIA "Ēku inženiertīklu projektēšanas birojs", SIA "IE.LA inženieri" un "Akukon" OY.
Veicināšanas balvas
Veicināšanas balvas 7 500 eiro apmērā piešķirtas darbiem ar devīzēm RIG199006504 un EKADEFT13. Darba ar devīzi RIG199006504 autori ir personu apvienība "Manuelle Gautrand Architecture" (Francija), SIA "Sudraba arhitektūra", SIA "Landshape", Marchall Day Acoustics (Francija), "The Space factory", IG "Kurbads", SIA "Uppe", SIA "O3FM" un SIA "Citrus solutions". Otra veicināšanas balva 7 500 eiro apmērā piešķirta darbam ar devīzi EKADEFT13 – "Efrat Kowalsky Architects" (Izraēla) sadarbībā ar "Deft architects" (Spānija).
Papildu atlīdzības apmērs katram no sešiem otrās konkursa kārtas dalībniekiem par dalību konkursa otrajā kārtā ir 30 000 eiro.
Mets Nr. 9
Mets Nr. 17
Finālisti
Mets Nr.18
Mets Nr. 21
Metu konkursa mērķis bija iegūt labāko, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātāko, ilgtspējīgāko Rīgas filharmonijas nākotnes attīstības vīziju, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu Krišjāņa Valdemāra ielā 5, un izvēlēties būvprojekta izstrādātāju.
Iesniegtos metus vērtēja starptautiska žūrija: žūrijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Didrihsons (arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis), žūrijas komisijas locekļi Pēteris Ratas (Mg.arch, Latvijas Arhitektu savienības biedrs, Rīgas pilsētas arhitekts, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta vadītājs), Juris Dambis (Dr.arch, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Latvijas Arhitektu savienības biedrs), Liene Griezīte (arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības biedrs), Indra Purs (ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja, Nacionālās arhitektūras padomes locekle), Guntars Ķirsis (VSIA "Latvijas Koncerti" valdes loceklis, SIA "Dzintaru koncertzāle" valdes loceklis), Rolandas Palekas (Mg.arch, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis), Katrin Koov (Mg.arch, Igaunijas Arhitektu savienības (EAA) padomes pārstāve), Deivids Kuks (David Cook) (arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA biedrs), Aivar Mäe (diriģents, menedžeris, Igaunija), Indra Lūkina (VSIA "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris" valdes locekle), Juris Poga (Mg.arch, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis).
KONTEKSTS:
Jautājums par to, ka akustiskā koncertzāle Rīgai ir akūti nepieciešama, ir bijis aktuāls kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām. 2020. gadā Latvijas Arhitektu savienība, atsaucoties uz Kultūras ministrijas aicinājumu, veica jaunu izpēti par koncertzāles projekta īstenošanai piemērotu vietu, veicot padziļinātu izpēti vairākos posmos. Bija identificētas 36 potenciālās vietas, no kurām par atbilstošāko bija izraudzīta Rīgas Kongresu nama teritorija.
2022. gada 8. martā Ministru kabinets apstiprināja kultūras ministra Naura Puntuļa un Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa kopīgi virzītu iniciatīvu – valstij sadarbībā ar Rīgas domi īstenot koncertzāles projektu Rīgas Kongresu nama vietā. 2022. gada 3. augustā Kultūras ministrija, Rīgas dome un SIA "Rīgas nami" (Rīgas Kongresu nama īpašnieks) parakstīja nodomu protokolu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas Kongresu nama teritorijā, kā arī tam pieguļošajā teritorijā.
