Kultūra / Tautas māksla
Ideja par tautu tērpu darināšanu savām rokām Jēkabpils vēstures muzeja darbiniekiem radās pirms trim gadiem, kad par šādu iespēju sāka interesēties muzeja apmeklētāji. Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansējumam, nu jau divu gadu garumā visi interesenti var profesionāļu uzraudzībā apgūt dažādu tautastērpa detaļu izgatavošanu, un šobrīd tiek cītīgi strādāts pie krāšņo Krustpils villaiņu izšūšanas.
Sākoties aukstākam un sniegotākam laikam, Kurzemes Tautas tērpu informācijas centram gluži kā uz pasūtījumu izdevies godā celt krāšņos adītos cimdus. Šajā nedēļas nogalē adīšanas entuziastes un amata meistares pulcējās Liepājas muzejā, lai piedalītos vienā no lekciju cikla „Kurzemes dārgumi” pasākumiem.
Amatas novada kultūras centrā Ģikšos 20.janvāra vakarā notiks jau 11. starptautiskā Ģikšu danču nakts.
Nezin vai ir otrs tāds suvenīrs, kuru ieraugot jebkurā citā pasaules valstī, var droši teikt, ka tā īpašnieks ir bijis Latvijā un konkrēti – Siguldā. Un tas ir Siguldas spieķis. Šobrīd šī suvenīra darināšanas prasmes pārzina 11 cilvēki, taču, lai tās saglabātu arī nākotnē, Siguldas spieķis ir viens no pirmajiem, kas ir iekļauts Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Siguldai vien raksturīgais suvenīrs top Spieķu darbnīcā, kas atrodas pils kompleksa staļļa ēkā.
Atzīmējot latviešu dramaturga Mārtiņa Zīverta 115. gadskārtu, viņa dzimtajā pusē Jelgavas novada Vilces pagastā jau otro reizi kopā pulcējās amatierteātri, kuru repertuārā joprojām ir viņa lugas. Dzīves laikā gan Latvijā, gan trimdā Zviedrijā viņš sarakstījis vairāk nekā piecdesmit darbu, no kuriem daudzi aktualitāti nav zaudējuši arī mūsdienās.
Rēzeknes novadā vokālā studija ar ļoti latgalisku nosaukumu - „Skonai”, kas nozīmē skanēt, atzīmē piecu gadu jubileju. Nupat aizvadīts jubilejas koncerts un tā laikā prezentēts pirmais “Skonai” disks un studijas vadītājas dziesmu grāmata. Tā reģionā arī ir pirmais tieši latgaliešu dzejas un tautasdziesmu apdarei veltīts nošu krājums.
Rucavas novads ir viens no bagātākajiem etnogrāfiskajiem novadiem. Pēdējos gados īpaša vērība pievērsta senajām tradīcijām un kultūras vērtībām, kas tiek pētītas un apgūtas meistarklasēs. Lai arī nākotnē nodrošinātu unikālā un daudzveidīgā mantojuma pēctecību, rucavnieki nolēmuši nākamā gada sākumā iesniegt pieteikumu par Rucavas kultūrtelpas iekļaušanu Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.