Kurzemes Tautas tērpu informācijas centrs jau pagājušā gada nogalē uzsāka lekciju ciklu „Kurzemes dārgumi”. Centra vadītāja Lia Mona Ģibiete atklāj, ka par adīšanas tradīcijām interesējas ne tikai pašmāju meistari un adītājas, bet interesenti no visas plašās pasaules. Arī šogad plānots uzņemt viesus.
„Sadarbībā ar Rīgas ''Seno klēti'' pie mums ir viesojušies interesanti rokdarbnieki. Latvijā strauji attīstās rokdarbnieku tūrisms. Esam paspējuši parādīt Kurzemes cimdu adīšanas māku anglietēm, amerikānietēm, holandietēm. Ir interesanti vērot, kas notiek citās valstīs. Reizēm izskan pārmetumi – kas no šīs programmas būs redzams Kurzemē. Tagad to visu vēl pilnīgāku rāda vietējām adītājām,” saka Ģibiete.
Tāpēc šoreiz Liepājā uzmanības centrā tieši cimdi. Meistari dalās savās zināšanās par cimdu pirmsākumiem, par sarežģīto un interesanto valnīšu veidošanos un citām smalkām niansēm.
Tās ir neizsmeļamas zināšanas, saka Saldus novada amatnieku kopas “Druva” adīšanas meistare Zinta Vārpiņa.
Aizraujošus stāstus par mūsu vēsturi atklāj pat paši vienkāršākie raksti.
Zinta Vārpiņa pēdējo gadu laikā padziļināti pēta cimdu tapšanas vēsturi un zina stāstīt, ka Saldus pusē cimdu rakstos jūtama kaimiņu lietuviešu ietekme. „Lietuvā tāpat kā Norvēģijā un Zviedrijā mēdz ielikt auseklīšus rāmītī. Šis cimds, kas no Ezeres puses, Lietuvas pierobežas, ir ar plaukstu sīkajā rakstiņā. Saldus pusē raksturīgi, ka cimdiem nav sarežģīto vilnīšu. Ir mazas maliņas, dažas rindiņas labiski - kreiliski, ir skujiņas. Nav tie greznie, samudžinātie valdziņi, kas raksturīgi Rucavai, Nīcai, Bārtai, Alsungai,” skaidro Ģibiete.
Radošajās darbnīcās Latvijas Amatniecības kameras meistare Solvita Zarupska iepazīstina ar savu radošo cimdu kolekciju, demonstrē reljefus cimdu valnīšu adīšanas paņēmienus un māca tos adīt radošās darbnīcas dalībniecēm.
Viņa aicina krāšņos cimdu rakstus izmantot arī mūsdienu apģērbā: „Mani fascinē, kā to dara igauņi, kā viņi nēsā etnogrāfiju ikdienas apģērbā. Latvieši izmanto rakstu zīmes, arī labi.
Bet cimdu rakstu ir ļoti daudz un tos var izmantot ikdienas apģērbos.”
Lekciju cikls „Kurzemes dārgumi” šogad turpināsies, un Kurzemes Tautas tērpu informācijas centrs ļaus smelties zināšanu lādēs par tautas tērpu darināšanu gan pašmāju, gan ārzemju interesentiem.
