Krustpils pils zāle nu jau divu gadu garumā ir pārtapusi par teju vai seno vakarēšanas vietu – pie galdiņiem, kur skalu vietā šobrīd deg spožas spuldžu gaismas, galvu noliekušas aptuveni 20 dāmas cenšas izprast villaiņu rakstus. Pētnieki šo villaini sauc arī par ampīra stila paraugu latviskā izpildījumā.
Jēkabpils vēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja Iluta Bērziņa stāsta, ka “pašos pirmsākumos mums bija dalībnieki, kas kaut ko savā dzīvē bija šuvuši, izšuvuši, bet pamatā ļoti maz saskārušies ar šiem procesiem, un teica – nu nē., es nešūšu vairāk neko, bet nu jau villaine top”.
“Mēs esam savas puses patrioti, un tāpēc darbojamies un darinām Krustpils tautas tērpu,” piebilst Bērziņa.
Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas vadītāja Aija Jansone stāsta, ka atrada “tādu sakarību, ka šīs Krustpils tipa villaines tika izšūtas apmēram tajā laikā, kad Eiropā modē bija ampīra mākslas stils, un, salīdzinot kompozīcijas ar kašmira šallēm un ar laiku un izpildījuma tehniku, es nonācu pie secinājuma, ka mūsu Krustpils tipa villaines ir ampīru latviskā izpildījumā”.
“Mūsdienās, ja meistars strādā 8 stundas dienā, visoptimistiskākajā variantā 2-3 mēneši paiet, lai vienu villaini izšūtu,” atklāj Jansone.
Villaine ir viens no noslēdzošajiem un sarežģītākajiem tautastērpa elementiem un arī viens no dārgākajiem – gatavas Krustpils villaines cena ir aptuveni 1000 eiro, gatavojot pašu rokām, šīs izmaksas samazinās līdz aptuveni 100 eiro.
Rokdarbnieces atzīst, ka savs tautastērps ir vajadzīgs identitātes apziņas stiprināšanai. Nodarbības raisījušas arī diskusiju par skolās apgūstamās mājturības stundu saturu.
“Tā ir mūsu dziļākā būtība no senčiem, kas ir mantota, kas ir liela, liela vērtība, un mums katram tā ir jānes saviem bērniem,” saka Džeina Dzimtā.
Bet latviešu valodas, literatūras un darbmācības skolotāja Dace Bērziņa brīnās, “kāpēc mēs mācām to, ko mēs mācām mājturībā”.
“Būtu jāsaglabā tās vērtības, kas ir, un, ja to nedos bērniem skolā, vai katrs vecāks šūs villaini, lai to nodotu saviem bērniem, es ļoti šaubos,” saka Dace Bērziņa.
Līdz šim Krustpils pils zālē ir tapuši arī tautastērpa krekli, austi brunči un jostas, darināti vainagi un izšūtas aubes aptuveni 200 dažādu projekta dalībnieku rokām.
Jēkabpils vēstures muzejs gan cer, ka vēl atliks laiks arī cimdu un zeķu sagatavošanai, bet pirmos pašu darināto Krustpils tautastērpa paraugus varēs skatīt jau novembrī muzeja rīkotajā izstādē.
