Aijas Jansones pētījumam „Rucavnieku apģērbs cauri laikiem” ir būtisks ieguldījums novada kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā, atzīst Tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare.
Divpadsmit gadu garumā vākti materiāli gan etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju laikā, gan pētītas muzeju, arī privātās kolekcijas. Nepieciešamību pēc šāda darba noteikusi ne tikai augošā folkloras kustība valstī, bet galvenokārt pašu rucavnieku interese par savu senču atstātajiem bagātajiem pūriem.
“Tieši tāpēc arī tika pētīts, jo tik daudz, cik šeit uz vietas, pie tautas, ir saglabājies, es citos novados tādu neko neesmu redzējusi,” saka grāmatas autore Aija Jansone.
Pēdējos sešus gadus, līdz ar „Rucavas sievu” kustības aktivitātēm, īpaša vērība pievērsta goda tērpu izpētei, to darināšanai.
Katras sevis cienošas rucavnieces mērķis ir tikt pie sava tautastērpa, kā arī apgūt tā nēsāšanas kultūru. Bagātā, daudzveidīgā mantojuma, kā arī tradīciju apzināšana turpinās, ko apliecina ne tikai tērpi, bet arī savulaik pierakstītās teicēju dziesmas, kas skan joprojām.
“Mums ir vairāk nekā 240 dziesmas. Ir dažādi teicēji, tas nozīmē arī variācijas, bet saglabājot autentismu, kā tās dziesmas kādreiz dziedātas,” saka Rucavas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Staņislava Skudiķe.
Apzinoties savu unikalitāti un vērtību, rucavnieki ar saviem parakstiem apliecina vēlmi par Rucavas kultūrtelpas iekļaušanu Nacionālā kultūras mantojuma sarakstā.
Tās būtu jaunas iespējas esošo vērtību saglabāšanā, veicinot atpazīstamību un novada ekonomisko aktivitāti.
“Rucava ar savu folkloru, etnogrāfiju un tradīcijām nākotnē, manuprāt, sevi pierādīs kā tāds īstens tūrisma punkts, kur vairākas dienas varēs uzturēties cilvēki un baudīt savdabību,” pauž Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare.
Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksts sākts veidot šogad. Tajā jau iekļautas pirmās sešas Latvijas reģionu vērtības.
