Kultūra / Tautas māksla
Tautas māksla
Viens no senākajiem rituāliem gaidot Ziemassvētkus ir bluķa vilkšana un simboliska tā dedzināšana kopā ar visām gada neveiksmēm un nelaimēm. Arī Viļānos nu jau trešo gadu pēc kārtas vietējās folkloras un deju kopas dedzina bluķi un svin gaismas uzvaru pār tumsu.
Siguldas spieķa darināšanas prasme kā viena no pirmajām sešām vērtībām iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
20. decembrī plkst. 15 Bārtas muzejā, kas atrodas Grobiņas novadā, Bārtas ciema centrā, atklās Liepājas muzeja un Bārtas muzeja kopizstādi “Bārta godos”, kas stāsta par Bārtas tautas tērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijām.
Savulaik viņu darbus varēja nopirkt Sporta namā “Daugava”, un daudzi mēroja turp ceļu, lai atbalstītu seniorus un invalīdus, kuri spēj radīt skaistus izstrādājumus. Šogad pinēji, audēji, pērļotāji no visas Latvijas ar pašu darinātām dāvanām mēģina piesaistīt tirdzniecības centra “Domina” apmeklētājus Rīgā. Senioriem tas ir arī atelpas brīdis, bet pircēji nereti atrod pašu skaistāko dāvanu.
Laikā, kad lielveikalos acis žilbst no visraibākajiem Ziemassvētku rotājumiem, tautas lietišķās mākslas studijas “Rezēda” mākslinieki piedāvā radīt svētku noskaņu ar pašdarinātiem dekoriem. Lieliska ideja svētku noskaņas veidošanai pašu rokām ir izstāde “Latviešu pušķojumu vēsture 2017. gada skatījumā” Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.
2.decembrī tautas mūzikas grupa „Teikas muzikanti” kopā ar fotogrāfu Jāni Romanovski prezentēja savu pirmo tautas mūzikas videoklipu "Vecmāmiņai bija".
Viļānos jaunākais pašdarbības kolektīvs šobrīd ir senioru deju kopa “Kūmys”. Šādā sastāvā un senioru lomā viņi Dziesmu un deju svētkiem gatavojas vien trešo sezonu. Šobrīd galvenais uzdevums ir uzveduma izveide, ar ko Viļānu pilsētu nākamgad sveikt 90. gadu jubilejā. Uzvedumā plānots plašākai sabiedrībai atrādīt arī jaunos Viļānu etnogrāfiskos tautas tērpus.
Šonedēļ Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kultūras zīmi „Latviskais mantojums” saņēma 16 lauku tūrisma uzņēmēji no dažādiem Latvijas reģioniem. Kultūras zīme „Latviskais mantojums” kā pateicība par līdz šim paveikto kultūras mantojuma daudzināšanā tika piešķirta arī sešiem uzņēmējiem no Latgales, tostarp tāšu meistaram Jurijam Ivanovam no pierobežas – Zilupes novada, kur viņa pienesums tiek īpaši novērtēts.
Jelgavā nav profesionāla teātra un par vadošo allaž uzskatīts teātra tēva Ādolfa Alunāna vārdā nosauktais kolektīvs. Taču jau ceturtdaļgadsimtu pilsētā darbojas arī Jelgavas Jaunais teātris, kurā apvienojušies tie, kuri mīl eksperimentus un radošo brīvību.
Aušana ir māksla un zinātne vienlaikus, ko var mācīties visu mūžu un vienmēr izrādīsies, ka ir vēl kas apgūstams, saka Burtnieku novada aušanas studijas “Rencēni” vadītāja Gaļina Birkava. Studija atzīmēja savu 15. dzimšanas dienu, un šo gadu laikā tā daudzas rencēnietes pievērsušās šim senajam arodam, mācoties darināt gan tautastērpus, gan dažādus citus skaistus un praktiskus izstrādājumus.
Baltkrievi ir otrā lielākā mazākumtautība Latvijā – 3,3% no kopējā mūsu valsts iedzīvotāju skaita. Gan aptaujas, gan tautas skaitīšanas dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas baltkrievu nesarunājas dzimtajā valodā un maz interesējas par nacionālo kultūru. Bet, paviesojoties baltkrievu gadatirgū Daugavpilī, rodas pretējs iespaids.
No 24. līdz 26. novembrim Jēkabpils Tautas namā norisināsies desmitais amatierteātru festivāls “Laipa”. Festivāls Jēkabpilī notiek kopš 1999. gada un ir iemantojis popularitāti gan amatierteātru trupu, gan skatītāju – jēkabpiliešu un pilsētas viesu – vidū.
Atbalstot kustību “Katram savu tautastērpu” ceļā uz Latvijas simtgadi, Valmieras muzejā atklāta izstāde “Mana tautastērpa ceļš”. Tā stāsta par cilvēkiem un to, kā viņi izjūt piederību dzimtajai zemei. Ikviens tautastērps izstādē ir unikāls un atspoguļo tā valkātāja personību, pašapziņu un mīlestību pret savu tautu.
Jau 20 gadu Talsu novada Spārē darbojas lietišķās mākslas kolektīvs, kas 2006.gadā ieguvis nosaukumu “Nāmetiņš”. Par nāmatu Rucavas pusē sauc galvas autu, kas austs no lina un galos rotāts ar knipelētu mežģīni. Knipelēšanu gan rokdarbnieces neesot apguvušas, bet, tā kā kolektīvs neesot liels, tad nāmetiņš jeb mazs lakatiņš esot bijis vispiemērotākais nosaukums.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
