Kultūra / Dizains un athitektūra
Dizains un arhitektūra
Dizains un arhitektūra
Šobrīd Venēcijā arhitektu biroja NRJA uzraudzībā norit intensīvi Latvijas ekspozīcijas uzbūves un sagatavošanās darbi, lai 21. maijā atklātu Latvijas paviljonu “Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai” Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē. Latvija tajā piedalās jau devīto reizi un šoreiz dota iespēja ikvienam attālināti sekot līdzi paviljona atklāšanai, informēja Latvijas paviljona pārstāvji.
Sestdien, 8. maijā, svinīgā pasākumā kultūras un izklaides centrā “Hanzas perons” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”) pasniedza pašvaldības atzinības aizvadītā gada labākajiem arhitektiem – arhitektūras sasniegumu skates “2020. gada balva Rīgas arhitektūrā” apbalvoto objektu autoriem, informēja Rīgas domē.
Aprīļa izskaņā tika izziņots Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) nominantu saraksts piecās kategorijās. LDGB pretendentus vērtēja starptautiska žūrija, tostarp Latvijas speciālisti – uzņēmuma “Accenture Latvia” servisa un pakalpojumu dizaina vadītāja Anete Žukova un biroja “Outofbox” vadošais arhitekts Pēteris Bajārs. Caurskatot rekordlielo pieteikumu skaitu, iezīmējušās arī vairākas kopīgas tendences, piemēram, pandēmijas apstākļos daudz strādāts pie servisa līmeņa uzlabošanas, bet ne tik veiksmīgi padevušās informatīvās kampaņas.
Dabā sācies jauns cikls, un tas atklās gan skaisto ziedoni, gan cilvēku darbību vidē: no piesārņojuma sētmalē līdz globālām klimata izmaiņām, taču arī rūpes par ainavu un tās saglabāšanu.
Tradicionāli piemājas dārzos tiek audzēti dārzeņi, augļi, ogas vai puķes, taču Aizputes novada Cīravas pagastā Šmitu ģimene piemājas laukā kopš pērnā rudens audzē drēbju pakaramos, mikrofonu statīvus un krēslus. Raža būs ievācama pēc pieciem līdz desmit gadiem. Ekskluzīvo mēbeļu augšanas process būs publiski vērojams ikvienam, kad vasaras otrajā pusē tiks atvērts pašu radītais Meža dizaina dārzs.
Versaļas pilī Francijā atjaunota “Karaļa kapella”. Restaurācijas darbi vienā no populārākajām Francijas vietām ilga trīs gadus.
Izziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) konkursa nominanti. LDGB projekta vadītāja Barbara Freiberga informēja, ka šogad darbi pirmo reizi dalīti kategorijās, lai tos varētu pilnvērtīgi novērtēt starp sev līdzīgiem un izvirzīt patiešām labākos katrā dizaina nozarē.
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” savā divpadsmitajā dzimšanas dienā aicina dalīties ar spilgtākajām atmiņām par kādu muzeja notikumu vai pastāstīt stāstu par savu jūgendstila priekšmetu – tā var būt no vecvecmāmiņas mantotā Kuzņecova tasīte, vijīga zieda rotātais drēbju skapis laukos, vecais pulkstenis pie sienas vai paaudžu paaudzē mantotais izšūtais galdauts. Muzejs aicina atmiņu stāstus ar fotogrāfijām publicēt savā "Facebook" laika joslā ar tēmturi #mansjūgendstilastāsts.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” atbildību par neveiksmīgu Mežotnes pils nomnieka izvēli un neprofesionālu Mežotnes pils apsaimniekošanu neuzņemas. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperti secinājuši, ka Mežotnes pils nepilnu četru gadu laikā ir “izmantota, nevis apsaimniekota”. Latvijas piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns atzīst, ka nomnieku SIA “CV-R” darbu pat nevar nosaukt par neveiksmīgu, jo “biznesa nebija vispār”.
Pēc mēneša sāksies Starptautiskā Venēcijas Arhitektūras biennāle. Par Latvijas ekspozīcijas devīzi 2019. gadā izvirzīja vaicājumu - "How will we live together with a machine?/ Kā sadzīvot ar mašīnu?". Nu šo jautājumu nācies attiecināt arī uz mūsu jauno – pandēmijas laika – ikdienu, un tādējādi ekspozīcijai klāt nākušas vēl citas nozīmes.
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) modes katedras studentu darbi šogad tiks iemūžināti arī modes filmā, kas pirmizrādi piedzīvos 29. jūnijā, informēja LMA pārstāvji.
Atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, un tajā atkal slejas smaile. Turpmāk tornis gan nebūs sakrāla celtne, bet tūrisma objekts ar ekspozīcijām un skatu platformu. Pēdējoreiz barokālā stila tornis atjaunots Latvijas brīvvalsts laikā, bet ticis sagrauts 1944. gadā.
Mode nav tikai par drēbēm, tā var runāt par svarīgām tēmām, pārliecināta ir modes dizainere Laima Jurča, kura LTV raidījumā “Kultūrdeva” atzina, ka, viņasprāt, "ilgtspējība ir tajā, ka mode ir tāda, kura ilgstoši var būt modē". Viņa ar savām kolekcijām guvusi panākumus starptautiskos konkursos. Jau pieredzējusī modes māksliniece Natālija Jansone ir pārliecināta, ka šādas atzinības var pavērt durvis plašākai publikai.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
