Kultūra / Dizains un athitektūra
Pastkarte no pagātnes: Apšu (Lodes) luterāņu baznīca – sargāta gan Ulmaņa, gan LPSR laikos
Pastkarte no pagātnes: Apšu (Lodes) luterāņu baznīca – sargāta gan Ulmaņa, gan LPSR laikos
1939. gada 10. jūnijā pieminekļu valdes priekšsēdētājs saņem šādu inspektora Jāņa Jaunzema ziņojumu: “Pagodinos iesniegt Lodes ev.lut. baznīcas uzņēmumus (4 gab.), kurus uzņēmu, būdams komandējumā 1939. gada 6. aprīlī. Lodes baznīca celta 18.gs.s., pašā pēdējā laikā stipri cietuse no nemākulīgiem remontiem. Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstos ieviesta 1939. gada pavasarī”.
Pastkarte no pagātnes: Tērbatas ielā Rīgā – vitrāžas, kas sludina ētiskas vērtības
Pastkarte no pagātnes: Tērbatas ielā Rīgā – vitrāžas, kas sludina ētiskas vērtības
Tērbatas ielā Rīgā katrs nams glabā kādu arhitektūras vai mākslas noslēpumu. Tā ir iela, kurā iedziļināties detaļās. Par gaismu un augšup tiekšanos jo īpaši liek domāt vitrāžas. Tiesa – Tērbatas ielas 14. nams brīvam masu apmeklējumam nav pieejams, tāpat kā romantiskie zirgu pajūgi skatāmi vien vēsturiskajās fotogrāfijās.
Zināmi Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktie darbi; to vidū arī Dziesmu svētku estrāde
Zināmi Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktie darbi; to vidū arī Dziesmu svētku estrāde
Publiskoti pieteiktie darbi Latvijas prestižākajam apbalvojumam arhitektūrā, kurš šogad tiks piešķirts jau 26. reizi. Ir uzsākts žūrijas darbs, izvērtējot iesniegtos darbus, un izvēlētie nominanti tiks publiski paziņoti jūlija pēdējā nedēļā, savukārt Latvijas Arhitektūras gada balvas apbalvošanas ceremonija norisināsies 27. augustā, informēja organizatori.
Pastkarte no pagātnes: Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams – lielākais pasaulē
Pastkarte no pagātnes: Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams – lielākais pasaulē
Rīgā, Mazajā Krasta ielā 73, atrodas pasaulē lielākais vecticībnieku lūgšanu nams ar unikālu reliģiskās mākslas kolekciju. Mecenāta Alekseja Grebenščikova vārdā nosauktais dievnams savas aprises ieguva 19. gadsimta vidū, kad turīgie vecticībnieki spēja darbam nolīgt gan pilsētas galveno arhitektu vācbaltieti Reinholdu Georgu Šmēlingu, gan pirmo profesionālo latviešu arhitektu Jāni Frīdrihu Baumani. Ārējas atpazīšanas zīmes vajātajai ticībai nedrīkstēja būt, tādēļ zvanu torni varēja uzbūvēt vien pēc 1905. gada reliģiskās iecietības manifesta, taču galvenā bagātība bija un ir koncentrēta iekšpusē. Pateicoties arī gudri piešķirtajam pieminekļa statusam, cauri padomju laikam tika saglabāti visi kulta priekšmeti un ēku komplekss.
Pastkarte no pagātnes. Pirmais valsts aizsargātais piemineklis Latvijā – Brāļu draudzes saiešanas na...
Pastkarte no pagātnes. Pirmais valsts aizsargātais piemineklis Latvijā – Brāļu draudzes saiešanas nams Gaidē
1924. gadā, sākot Latvijas kultūras pieminekļu saraksta stādīšanu, par pirmo valsts aizsargāto pieminekli Latvijā kļuva Brāļu draudzes saiešanas nams. Tas atradās Vidzemē, Kauguru ciema Gaidē. Tas ir bijis svarīgs tautas celtniecības un hernhūtiešu nestās garīgās atmodas liecinieks – etnogrāfijas piemineklis, kura nozīme tikusi vērtēta kā izcila. Pēc kara ēka lietota kā “Privātu iedzīvotāju dzīvoklis un kūts”, līdz 1953. gadā gājusi bojā. Tiek uzskatīts, ka ēku pēc būtības ir sagrāvusi okupācijas vara.
FOTO: Noslēgusies Mākslas akadēmijas ikgadējā modes skate; specbalvu iegūst Una Pūpola
FOTO: Noslēgusies Mākslas akadēmijas ikgadējā modes skate; specbalvu iegūst Una Pūpola
Otrdienas, 29. jūnija pievakarē, Rīgas Kinostudijas 1. paviljonā notika Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 2021. gada modes skates filmas “Digitalizācija” pirmizrāde. Stiprinot modes mākslu un sniedzot atbalstu jaunajiem māksliniekiem, tika pasniegta speciālbalva, kuru ieguva Una Pūpola, informēja LMA pārstāvji. Filmu “Digitalizācija” no 1. jūlija visi interesenti varēs noskatīties internetā.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd