Kultūra / Dizains un athitektūra
Dizains un arhitektūra
Dizains un arhitektūra
Padziļinātā izpētē par ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā stāvokli konstatēts, ka ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, medijus informēja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits. VNĪ ēku norobežojis, apkārt ēkai izvietojot metālu žogu.
Kultūras ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot daudzveidīgo arhitektu kopienu uz šķietami neiespējamu misiju – vienoties par vienu kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Ministrs cer, ka arhitekti dos oficiālu jāvārdu valdības iecerētajai vietai Elizabetes ielā 2, ko joprojām uzskata par labāko variantu, taču devis arī izvēli trīs mēnešu laikā nākt klajā ar tikpat labu vai labāku alternatīvu, ja tāda atrastos. Arhitektu savienības vadītājs šādu izaicinājumu ir gatavs pieņemt.
4. decembrī mūžībā devusies arhitekte-pilsētplānotāja Aldona Berķe (03.05.1933.–04.12.2020.), medijiem pavēstīja Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji.
“Skaidrība, vienkāršība, kaislība” – šādi skan Dailes teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa moto, un šīs arī ir kvalitātes, kas caurstrāvo arhitektes Martas Staņas teātra vajadzībām projektēto ēku.
Pēc nama fasādes renovācijas Valdemāra un Dzirnavu ielas krustojumā Rīgā, četriem no divpadsmit fasādē esošajiem atlantiem iztrūkst vienas rokas. Atstāt restaurējamo objektu tādā veidolā, kāds tas bijis – ar zudušām detaļām – ir viena no metodēm kultūras mantojuma saglabāšanā, vēsta LTV raidījums "4. studija".
Apaļas, četrstūrainas, citu formu monētas, ar iestrādātu dzintaru vai akmeni – tās ataino mūsu vēsturi, kultūru, tradīcijas un vispārcilvēciskas vērtības. Tik dažādi ir Latvijas bankas kolekcijas monētu sižeti. Kāds ir darbs pie monētu dizaina un kā pirms 30 gadiem ar sākotnēji pārgalvīgākām idejām arī pasaulei Latvija kļuva pazīstama kā valsts, kurā top interesantas monētas – par to saruna ar Latvijas Bankas māksliniecisko konsultantu, vienu no visu laiku izcilākajiem latviešu plakāta māksliniekiem un dizaingrafiķiem Laimoni Šēnbergu. Viņš kopš 1993. gada vada monētu dizaina komisiju un radījis 20 monētu grafisko dizainu.
Bijusī Centrālkomitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā 2, kuras atrašanās vietu valdība apstiprinājusi akustiskās koncertzāles būvniecībai, neatbilst nedz arhitektūras, nedz mākslas, nedz vēsturiska notikuma vietas pieminekļa statusam, uzskata Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) eksperti, savu skaidrojumu lēmumam ēku neiekļaut aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā piedāvājot video ierakstos.
Šonedēļ atjaunotajam Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornim, kas tagad ir reģionālais tūrisma centrs, aprit desmitā gadskārta. Dievnams, kas 16. gadsimtā bijusi pirmā un lielākā Baltijā no jauna uzceltā luterāņu baznīca, līdz ar Jelgavas pilsētu nopostīts Otrā pasaules kara laikā, bet tornis palicis nesagrauts.
Rudens vakariem kļūstot tumšākiem un garākiem, arvien vairāk laika pavadām iekštelpās kopā ar tuvākajiem, nereti – arī spēlējot galda vai datorspēles. Pirmās galda spēles ir veidotas jau tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras, attīstījušās gadsimtu garumā un ir bijušas neatņemama cilvēku dzīves sastāvdaļa. 19. gadsimtā parādījās pirmās galda spēļu izdevniecības, kas spēļu izstrādi padarīja par profesionālu nodarbošanos, savukārt 20. gadsimts mums ir sniedzis iespēju spēles spēlēt ne tikai klātienē, bet arī digitāli. Šodien, spēlējot spēles, mēs varam gan patīkami pavadīt brīvo laiku, gan mācīties, gan apgūt specifiskas profesionālās prasmes.
“Viņas darbu baudījums līdzinās atdevei tango dejā” – tā par gleznotājas Laimas Eglītes darbiem savulaik teicis mākslas zinātnieks Jānis Borgs. Kustība, plastika, ritms un īpašs emocionāls spriegums patiešām ir ļoti raksturīgs Laimas Eglītes gleznām. Tas atspoguļo viņas jaunības lielo aizraušanos ar pantomīmu Roberta Ligera vadītajā ansamblī. Arī viņa pati atzīst, ka savās gleznās “spēlē” ļoti līdzīgi tam, ko kādreiz darīja uz skatuves.
Baltijas arhitektūras skolu plenērā studenti savās vīzijās par akustisko koncertzāli Rīgā nesteidzās nojaukt bijušās LKP Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2, kā to iecerējusi valdība.
Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības darba grupas vadītāja vietnieks arhitekts Jānis Dripe uzskata, ka, īstenojot koncertzāles ideju, ēku Elizabetes ielā 2, kur savulaik strādāja Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja, varētu saglabāt. Par akustiskās koncertzāles risinājumiem forumā spriež arī arhitektūras studenti.
Bijusī Centrālkomitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā 2, nebūs kultūras piemineklis – tā lēmusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
