Kultūra / Dizains un athitektūra
Oktobra izskaņā Rīgā ar dažādu pasākumu sēriju tiks atzīmēta Arhitektūras nedēļa, informēja Latvijas Arhitektu savienībā (LAS). Arhitektūras nedēļu noslēgs ''Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020'' svinīgā apbalvošanas ceremonija, kas norisināsies piektdien, 30. oktobrī, kad tiks paziņoti augstākā apbalvojuma Latvijas arhitektūrā laureāti.
Pēc uzvaras Latvijas Dizaina gada balvā 2019. gadā ar literatūras eksporta kampaņu #iamintrovert Londonas Dizaina biennālē Latviju 2021. gadā pārstāvēs platforma “Latvian Literature”, informēja platformas pārstāvji. Dizaina mākslas darbu uzticēts veidot vizuālājiem māksliniekiem Kristai un Reinim Dzudzilo un režisorei Unai Rozenbaumai.
Ziemeļeiropas valstis vienmēr bijušas ekoloģiskās domāšanas līderes, demonstrējot, piemēram, kā pārvietot veselu pilsētu un izmantot celtniecības atkritumus pilsētas infrastruktūrā, un kā kopdzīvošanas modelis palīdz risināt ne tikai ekonomiskos, bet arī sociālos jautājumus. Arī Latvijai izvirzīts mērķis kļūt par ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti, kura sasniegšanai, kā norāda eksperti, nepieciešama kompleksa domāšana un tālredzīgi lēmumi.
Latvijas Arhitektūras gada balvai nosaukti 9 nominanti, un šogad gada balvas žūrija izvēlējās nominēt tos, kuri uz arhitektūru paskatās citādi. Lielākā nozīme bija nesavtīgām idejām, kas liek cilvēkiem aizdomāties, piemēram, par ekoloģiju un to, kā cilvēkiem piemēroties ēkām, nevis otrādi, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāstīja žūrijas pārstāvji arhitekte Brigita Bula un arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs.
Tikai 21 padomju laikā celta ēka Latvijā atzīta par vietējās valsts nozīmes pieminekli. Aiz strīpas palikusi virkne kultūras namu, kinoteātru un arī tādi savulaik apjūsmoti objekti kā Rīgas dzelzceļa stacija, Dubultu stacija un Latvijas Televīzijas ēka Zaķusalā. Vai padomju arhitektūra bija tik slikta, vai arī vēl 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas spējam uz šīm ēkām skatīties tikai caur sāpīgās pagātnes plīvuru? Eksperti atzīst, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai varētu uz šī laika atstāto mantojumu Latvijas vaibstos sākt skatīties objektīvi, taču trūkst vērtēšanas kritēriju, lai to darītu.
Cilvēkiem bieži liekas, ka viss, kas ir internetā, ir izmantojams bez maksas. Bet internets ir pārpildīts ar autortiesību objektiem, un tam ir ļoti jāseko līdzi, sarunā par autordarbu aizsardzību un dizaina kopēšanu Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Kāpēc dizains” uzsver dizaina biroja H2E vadītāja Dagnija Balode.
5. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā, piecpadsmito reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta "Hanzas peronam" un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam. Papildus gada balvai Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.
Līdz ar ārkārtas vēlēšanu noslēgšanos daudzi galvaspilsētā cer uz attīstību ne vien Rīgas pārvaldībā, bet arī jautājumos, kas saistīti ar patīkamāku publisko telpu. Solījumi ir cerīgi, un dzīvojamība, beidzot rādās, būs labāka cilvēciskajam mērogam – gājējiem, velobraucējiem un abu lietotajai pilsēttelpai. Taču Rīgā arvien vairāk un arvien kritiskāk sāk pietrūkt kādas īpašas pozīcijas – pilsētas galvenā dizainera biroja. Kas tas ir un kāds no tā labums, lai veidotu pilsētu pieredzējumam un dzīvīgumam, nevis tranzītam un tukšumam?