Sadaļas Sadaļas

VNĪ: Mežotnes pils pārņemta no nomnieka labā stāvoklī, vēsturiskās liecības ir saglabātas godam

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kopīgi veiktajā apsekošanā iesaistītās puses guvušas pārliecību, ka Mežotnes pils komplekss pārņemts no nomnieka labā stāvoklī un vēsturiskās vērtības ir saglabātas godam, informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Īpašuma apsekošanā klātesošie atzinusi, ka telpas nomnieks atstājis labā stāvoklī. Lai izskatītu iespēju šo īpašumu valstij saglabāt arī turpmāk, esam aicinājuši Kultūras ministriju un pašvaldību kopā meklēt risinājumu Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam. Līdz lēmumam VNĪ turpinās nodrošināt ēkas tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos un vēsturiskās ēkas saglabāšanu un apsardzi,” norādīja Vārna.

Pirmā kultūras nozares un pašvaldības kopējās darba grupas sēde notiks maija sākumā. Diskusijā tiktu izskatīti vairāki attīstības scenāriji: īpašuma nodošana pašvaldībai, īpašuma saglabāšana valstij muzeja statusā, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kopā ar Kultūras ministriju rod risinājumu par Mežotnes pils pielietojumu kultūras nozares vajadzībām vai īpašuma pārdošana likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā.

Mežotnes pils

“Svarīgi saprast, ka VNĪ pārvalda ēkas, bet par to saturu un pielietojumu lemj nozares attiecīgās nozares lietotāji. Racionāli un saimnieciski pamatojami ir veikt ieguldījumus ēkās, kur ir skaidrs to pielietošanas saturs un vajadzības, tādēļ VNĪ pārvaldībā ir vairākas publiskās funkcijas nodrošināšanai domātas ēkas, kas vēl gaida risinājumu par turpmāko satura pielietojumu, no kurām redzamākie piemēri ir ēkas Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6, kas saistīts ar ēku Elizabetes ielā 2 un šobrīd rezervēts akustiskās koncertzāles attīstībai, kā arī vēsturiskais Tetera nams Brīvības ielā 61. Līdz ar Mežotnes pils jautājumu, VNĪ rosinātajā darba grupā plānots kopīgi skatīt arī šo un citu kultūrvēsturisku īpašumu efektīvu attīstības un pārvaldības modeli, lai nodrošinātu to tālāko dzīvotspēju,” skaidroja Vārna.

Ņemot vērā to, ka valsts pārvaldes funkciju veikšanai Mežotnes pils nav bijusi nepieciešama, iepriekš īpašums tika iznomāts viesmīlības nozarei, nodots ilgtermiņa nomā. Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu iespējamo nomas atbalstu, pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, tādēļ VNĪ bija spiests nomas līgumu šā gada aprīlī pārtraukt. “Pēcpandēmijas perioda ekonomiskajā situācijā alternatīva nomnieka meklēšana nav risinājums, tādēļ sadarbībā ar nozari jāmeklē citi īpašuma attīstības scenāriji,” norādīja VNĪ.

Tikmēr VNĪ turpinās nodrošināt ēkas tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos un vēsturiskās ēkas saglabāšanu. Tajā ietilpst teritorijas uzkopšana minimālā apmērā, tehniskā apsardze, videonovērošanas un citu sistēmu uzstādīšana, nekustamā īpašuma nodoklis un apdrošināšana. Lai nodrošinātu ēkas saglabāšanu, papildus ziemas periodā tiks saglabāta apkure minimālā režīmā. Pēc VNĪ aprēķiniem Mežotnes pils uzturēšana valstij radīs zaudējumus ap 70,5 tūkstoši eiro gadā.

Mežotnes pils

Savukārt pils kompleksa sakārtošanai nepieciešamie kapitālieguldījumi, pēc VNĪ aprēķiniem, sasniedz aptuveni 4,5 miljonus eiro, kas iekļauj pils ēkas, administratīvās ēkas un sporta zāles atjaunošanu, kā arī iekšējo inženiertīklu sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām.

Ņemot vērā, ka pils kompleksā iekļaujas 2018. gadā VNĪ atjaunotais gājēju pontonu tilts pār Lielupi, kas savieno Rundāles novadu un Bauskas novadu, kam līdz šim nomnieks nodrošināja tilta uzturēšanu, tilta ievietošanu pavasarī un izcelšanu rudenī, VNĪ izteicis Bauskas un Rundāles novada domēm priekšlikumu izvērtēt iespēju pārņemt pontonu tiltu bezatlīdzības lietošanā un apsaimniekošanā kādai no pašvaldībām. Kā atzīmēja VNĪ, jau publiski izskanējusi Bauskas pašvaldības gatavība tilta pārņemšanai un turpmākai uzturēšanai.

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižu un piļu, VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

KONTEKSTS:

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” 2021. gada aprīlī neizpildītu saistību dēļ lauzusi līgumu ar Mežotnes pils nomnieku, un tagad labprāt atbrīvotos no pils kompleksa. Izskanējuši trīs varianti – pārdot to izsolē, nodot pašvaldībai vai izveidot par Rundāles pils struktūrvienību. Visas iesaistītās puses gan labprātāk redzētu, ka to pārņem pašvaldība, kas šādam solim ir gatava piekrist tikai tad, ja līdzi nāk finansējums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt