Desmit gadus deldētas bikses uz Latvijas Valsts vēstures arhīva krēsliem – tā, prezentējot pētījuma noslēdzošo daļu, smej šo grāmatu autors Ilmārs Mežs.
"Pirmajās reizēs, kad mēģināju, tie, kas nav baznīcas grāmatas lasījuši, – nu, tur var kaklu nolauzt, jo gribas izlasīt to, ko nav iespējams izlasīt, bet jālasa tikai uzvārds, un, ja vajag, tad vēl to vārdu un mājvārdu," viņš sacīja grāmatas atklāšanas pasākumā.
Lai enciklopēdiskais krājums par latviešu uzvārdiem taptu, pētnieku komanda strādājusi ar tūkstošiem uzvārdu.
"Ja mēs saliktu tās mapes uz šī galda... Nu nē, man šķiet, mums vajadzētu kādus desmit šādus galdus un līdz griestiem, varbūt pat vēl vairāk. Mēs runājam par pusotru miljonu cilvēku, kas ir Latvijā dzīvojuši ārpus Rīgas 1935. gadā. Un par katru no viņiem ir saglabājušās personas kartītes," skaidroja Mežs.
No šīm kartītēm, kā arī citiem avotiem, piemēram, dokumentiem no muižu revīzijas 1826. gadā, pētnieki izdarījuši secinājumus arī par Vidzemes pusē sastopamajiem uzvārdiem.
Vēstures doktors Muntis Auns norādīja: "Man bija interesanti skatīties, kā mājvārdi pārtop par uzvārdiem. Varētu minēt interesantāku piemēru no Cesvaines puses – tur bija divas Saulīšu mājas, attiecīgi divi saimnieki. Viens pieņēma uzvārdu Saulītis, otrs arī gribēja mājvārdu par savu uzvārdu, bet nu Saulītis jau bija aizņemts, tā kā nevarēja, un viņš pieņēma uzvārdu Mēness."
Savukārt Mežs par uzvārdiem Vidzemē pauda: "Nu, skaisti viņi ir! Piebalgā – Šāvējs un Dzinējs. Malienā – Kalnavārna, Lejasblusa, citur kaut kur Vārtukapteinis, Lablaiks. Tad man ļoti mīļš ir Krūtkrāmelis – nav tāds piedauzīgs, bet garšvielu tirgotājs vāciski, bet nu latvieši viņu mazliet pārmainījuši, ka tāds, kas gramstās..."
Gandrīz katra latvieša uzvārds kādā no šīm vārdnīcām esot atrodams – grāmatā orientēties ir visai vienkārši, jo tā papildināta ar skaidrojumiem, informatīvām kartēm un attēliem.
""Ir daudzi tūkstoši šķirkļu, katram ir informācija – cik cilvēku ir ar šo uzvārdu, kādās izcelsmes vietās. Nav runas par mūsdienām, bet tie ir pirmskara pagasti," piebilda vārdnīcas autors.
Par Vidzemes uzvārdu krājumu un arī par projektu kopumā Valmieras integrētajā bibliotēkā izteicās vēsturnieki, valodnieki, ģeogrāfi un demogrāfi, un interesentiem bija sagatavota arī viktorīna.
Sējumi šobrīd pieejami bibliotēkās Latvijā. Latviešu valodas aģentūra iecerējusi uzvārdu sarakstus digitalizēt, lai tie būtu brīvi pieejami arī interneta lietotājiem.
