47% no visiem respondentiem apgalvoja, ka labprāt uzticas gados jaunākiem ārstiem, ka vecumam nav nozīmes.
Savukārt 10% pauda, ka uzticas tikai ieteiktajiem jaunajiem ārstiem, bet 35% uzticas atkarībā no situācijas.
Savukārt 3% pauda, ka gados jaunākiem ārstiem neuzticas, bet 4% respondentiem bija grūti pateikt savu nostāju.
Visvairāk gados jaunākiem ārstiem uzticas gados jaunākie respondenti – vecuma grupā no 18 līdz 29 vairāk nekā puse (55%) atbildēja, ka uzticas un vecumam nav nozīmes.
Vecuma grupā no 30 līdz 39 gados jaunākiem ārstiem uzticas 52%. Vismazāk gados jaunākiem ārstiem uzticas vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – 40%.
Biežāk noraidošu nostāju pauduši iedzīvotāji vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem – šajā grupā atbildi "neuzticos" izvēlējās 5%.
Bet atkarībā no iedzīvotāju dzīvesvietas vismazāk noraidošu attieksmi pret jaunajiem ārstiem pauda lauku iedzīvotāji – šajā grupā gados jaunākiem ārstiem neuzticas tikai 1%.
Gados jaunākiem ārstiem vairāk uzticas respondenti, kuri kā savu tautību norādīja latviešu (labprāt uzticas – 52%, neuzticas – 2%), savukārt respondenti, kuri kā savu tautību norādīja krievu, bija skeptiskāki (labprāt uzticas – 41%, neuzticas – 5%).
Vairāki gados jaunāki ārsti portālam LSM.lv iepriekš stāstīja, ka ir pat saskārušies ar gadījumiem, kad pacienti mācījuši, kā ārstēt, vai pat vērsuši fizisku agresiju pret mediķi. Veselības tiesību eksperte Solvita Olsena norādīja, ka vairums pacientu sūdzību ir par komunikāciju starp ārstu un pacientu – kaut kas palicis neizstāstīts, pacients nav bijis informēts vai sapratis. Tomēr arī ārstu aizskaršana, apvainošana objektīvu apstākļu dēļ ir nepieņemama rīcība.
Vienlaikus jaunie ārsti atgādina, ka arī viņi ir tikai cilvēki, ārsti konfliktsituācijas "krāj" sevī, jo, neatkarīgi no situācijas, darbs ar pacientu vienmēr būs svarīgāks. Vienlaikus jaunajiem speciālistiem nav skaidrs, kā konfliktos rīkoties ētiskāk un kur meklēt palīdzību.
