No vieglas gripas simptomiem līdz letālai pneimonijai – to var radīt legionellas, kas dažkārt sastopamas ūdens sistēmā. Pēdējos gados legionellām pievērsta īpaša uzmanība, 2022. gadā tās kļuva par lielu biedu sabiedrībai, jo tika pieredzēti arī letāli iznākumi, kā arī palielinājās saslimstība.
"Pirmkārt, leģionāru slimību diagnosticēt pasaule iemācījās salīdzinoši nesen. Tā ir viena no jaunākajām infekcijas slimībām. Tā tika identificēta 1973. gadā, un attiecīgi visas modernās diagnostikas metodes nāca vēlāk. Mums nav informācijas, cik patiesībā mums gadā ir leģionāru slimības gadījumu, jo visā pasaulē un arī Latvijā šī slimība tiek uzskatīta par nepietiekami diagnosticētu un nepietiekami identificētu," norādīja Valciņa.
Otrkārt, pastiprināta uzmanība slimībai sabiedrībā tiek pievērsta arī pēc katra nāvējoša gadījuma, jo faktiski tā ir pilnībā novēršama slimība, uzsvēra Valciņa.
"Slimību varēja novērst. Cilvēks varēja dzīvot, bet viņš nomira. Cilvēks varēja nesaslimt, bet saslima, tāpēc ka kāds vai visi kopā, vai apstākļu sakritības pēc netika izdarīts viss, ko varēja izdarīt. Tas ir iemesls, kāpēc arī medicīnas pusē tam tiek pievērsts vairāk uzmanības. Tiek uzlabota un pilnveidota diagnostikas prakse, visi ir uzmanīgāki," skaidroja Valciņa.
Šobrīd arī tajos plaušu karsoņa gadījumos, kuros agrāk, visticamāk, nebūtu veikts leģionāru slimības tests, tagad to dara. Līdz ar to arī saslimšanas gadījumu statistikā ir vairāk.
"Tā ka mēs nevaram teikt, ka ir sliktāk. Jā, gadījumu ar katru gadu paliek arvien vairāk. Ar pagājušo gadu mēs esam starp tām Eiropas valstīm, kas ir topa augšgalā, kur ir visvairāk leģionāru slimības gadījumu gadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet tas nenozīmē, ka pie mums ir palicis sliktāk," norādīja Valciņa.
Vienlaikus viņa atzina – izskan viedoklis, ka ar karstā ūdens apgādes sistēmām palicis sliktāk, jo tās tiek sliktāk uzturētas un karstā ūdens temperatūra tajās ir būtiski pazeminājusies. Tas varētu būt vēl viens iemesls, kāpēc leģionāru slimības gadījumu paliek vairāk.
Legionellu dzīves vide ir ūdens. Tas nozīmē, ka tās neuzturas tikai ūdens apgādes sistēmās.
"Faktiski legionellas dzīvo visur. Mēs tās atradīsim pat sniegā un upēs, ezeros, pazemes avotos, bet cilvēku radīta ūdens vide, tātad ūdens apgādes sistēmas, dušas, strūklakas ir riska vietas. Nevis tāpēc, ka legionellu citur nebūtu, bet gan tāpēc, ka cilvēka radīta ūdens vide ir vieta, kur legionellām ļoti patīk dzīvot, un tās tur vairojas," skaidroja Valciņa.
Turklāt ezeri un upes, varbūt vienīgi izņemot ūdenskritumus, tik intensīvi neveido ūdens aerosolus – lai cilvēks inficētos ar legionellām, tām jānonāk plaušās.
"Ja mēs izdzeram kaut vai litru ūdens ar legionellām, mēs nesaslimsim. Legionellām ir jānonāk plaušās, un tas notiek ieelpojot vai aspirācijas ceļā – aizrijoties," uzsvēra Valciņa.
Cilvēki ar leģionāru slimību visbiežāk saslimst, pirmajam ejot dušā pēc tam, kad tā kādu laiku nav lietota. Piemēram, ja ģimene vasarā atgriežas no ilgāka ceļojuma.
"Vai viesnīcā, piemēram. Jūs atbraucat uz viesnīcu, un jums ir sajūta, ka numuriņā pāris dienas neviens nav bijis. Tad ir vislielākais risks, jo kad legionellas vairojas? Kad ūdens stāv, kad notiek stagnācija. Tas nozīmē, ka tas caurules gals no maģistrālā vada, kur notiek cirkulācija, līdz jūsu krānam, jūsu dušas galviņai ir stāvējis. Tur nekāda kustība nav notikusi, temperatūra ir uzkāpusi augšā, ir absolūti perfekti apstākļi, lai visi, kam vajag, vairotos. Tagad jūs atgriežat krānu un uzreiz lienat iekšā – tas ir tas lielākais riska moments," skaidroja Valciņa.
Tātad risku rada inficēta ūdens pilieni, kas aerosola veidā nokļūst gaisā un tiek ieelpoti. Līdz ar to speciālisti aicina, atgriežoties mājās no ilgākas prombūtnes vai ierodoties viesnīcā, pirms mazgāšanās vispirms trīs minūtes notecināt ūdeni.
"Vēl var inficēties, mazgājot traukus, ja ūdens šļakst un veidojas mākonītis. Teorētiski pastāv iespēja inficēties arī brīdī, kad nolaiž podā ūdeni un ūdens aerosols paceļas," piebilda Valciņa.
