Ivo Vaicis ir Rīgas Tehniskās universitātes Teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedras docents. Vēlme saistīt savu dzīvi ar zinātni viņam radusies bakalaura studiju laikā.
"Zinātnē nonācu, es domāju, vairāk vai mazāk apzināti, jo vienmēr ir bijusi vēlme kaut ko izzināt, piedalīties procesos, kaut kam vairāk par to, kas jau ir. Darbība universitātē, pētniecībā, zinātnē ir unikāla iespēja būt pašam klāt procesos un veiksmīgā gadījumā arī radīt kaut ko jaunu, kaut kādu pievienoto vērtību, kuru var pēc tam izmantot jau plašāk gan industrijā, gan zinātnē, gan vispār kopumā valsts attīstībā," pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes docents Ivo Vaicis.
Šobrīd Ivo ikdiena paiet Rīgas Tehniskajā universitātē, pētot dažādu mehānismu optimizācijas procesus, izmantojot sarežģītus modeļus.
Rīgas Tehniskās universitātes profesors Aleksandrs Januševkis skaidro, ka "Latvijā nav ne plašu naftas lauku, ne dimantu, ne zelta atradņu. Mūsu zelts ir šādi cilvēki. Viņi ir jālolo, jāatbalsta, un jādara viss, lai viņi paliktu šeit un dotu ieguldījumu mūsu valstī, nevis aizbrauktu peļņas braucienā uz ārzemēm".
"Ivo mums ir ļoti vērtīgs darbinieks, vērtīgs mācībspēks, kurš strādā ne tikai ar vietējiem, bet arī ar ārzemju studentiem ļoti augstā līmenī," uzsver Rīgas Tehniskās universitātes docente Marina Čerpinska.
Latvijas Zinātņu akadēmija Ivo Vaicim piešķīrusi Vitauta Tamuža balvu mehānikā par darbu "Mehānisko sistēmu elementu formas optimizācija, ievērojot nenoteiktību". Ivo skaidro, ko šis pētījums nozīmē:
''Piemēram, bunkuru konstrukcijas, – un mums izbirst cauri smiltis. Padarīt šo konstrukciju, optimizēt tā, lai, berot cauri smiltis, mēs samazinātu putekļu veidošanos.
Kas mums būtu jāoptimizē pašā konstrukcijā, kādus konstrukcijas parametrus mums vajadzētu mainīt, kā pašas smiltis ietekmē procesu. Visu to saliekot kopā, veidojas optimizācija, ietverot arī nenoteiktību."
Izstrādāta metodoloģija, kā šādas daļiņas uzvedīsies procesa laikā. Tad, kad ir zināms, kā tās uzvedas, ir iespējams kaut ko mainīt, lai, pārkraujot materiālus, mazinātu putekļu daudzumu. Bet stāsts nav tikai par bunkuriem un smilšu bēršanu.
"Tas būtu pielietojams praktiski jebkurā jomā, kur mēs saskaramies ar smalkām daļiņām, piemēram, pārtikas rūpniecībā. Kaut kādus pulverus vajag samiksēt kopā. Transports, loģistika, mēs vedam ogles, smiltis, minerālmēslus, citas daļiņas. Tur kaut kāda ietekme notiek uz daļiņām, gan pārvietojot, pārkraujot, gan transportējot. Tad šos procesus var ar skaitliskām metodēm modelēt un analizēt, un optimizēt," pauda Vaicis.
Zinātnē Ivo aizrauj tas, ka pēc ilga un neatlaidīga darba vienmēr nāk rezultāts. Tas rada gandarījuma sajūtu.
