Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Emocijas ir vērtējoši stāvokļi, kuri no iedarbības viedokļa ir intensīvi, ātri, mainīgi, taču ietekmē gan mūsu darbību, izturēšanos, gan pašsajūtu, gan mūsu fizioloģiskos procesus (asinsspiedienu, sirds ritmu, svīšanu utt.), atstāj ietekmi uz dažādām ķermeņa daļām un orgāniem. Emocijas rodas kā reakcija uz notikumiem, kuros mēs atrodamies. Mēs piešķiram nozīmi, piešķirot emocijas.
ASV Enerģētikas departaments otrdien paziņoja, ka amerikāņu zinātniekiem izdevies sasniegt ievērojamu progresu kodolsintēzes tehnoloģiju attīstībā: kodolsintēzes rezultātā pirmoreiz izdevies iegūt vairāk enerģijas, nekā tika patērēts šīs reakcijas veikšanai.
"ScienceDaily" publicēts Edinburgas Universitātes pētnieku atklājums par lepras baktēriju pozitīvo ietekmi uz aknu darbību. Bet tas, kas strādā eksperimentālajos modeļos laboratorijās, ne vienmēr strādā dzīvē, pielietojot uz cilvēkiem – vai lepras baktērijas spētu uzlabot pacienta veselības stāvokli, nav zināms, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Angelika Krūmiņa.
Atklājot jaunas ekspozīcijas, sestdien durvis vēris Daugavpils Inovāciju centrs, kur ikviens var pārbaudīt fizikas likumus, izzināt bioloģijas noslēpumus vai noskaidrot, cik grūti vai viegli kļūt par uzņēmēju.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Speciālisti Dānijā ar jauno tehnoloģiju palīdzību "atdzīvinājuši" apmēram 3400 gadus vecu meiteni. Viņas labi saglabājušās mirstīgās atliekas kādā kurgānā tika atrastas 1921. gadā.
Vai varam iedomāties, ko cilvēki domāja par pasauli 16. gadsimta Eiropā? Tā Rīgā 16. gadsimta beigās notika kalendāra nemieri, jo 1584. gadā poļu karalis Stefans Batorija, sekojot Pāvesta Gregora XIII rīkojumam, Rīgas rātei pieprasīja ieviest jauno kalendāru – Gregora kalendāru. Kalendāra maiņai bija tieša saistība ar kristīgās baznīcas praksi, kad tika aprēķināts, kurā svētdienā jāsvin Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās svētki. Katoļu baznīca Lieldienas svin pirmajā svētdienā pēc tam, kad pirmo reizi ir bijis pilns mēness pēc astronomiskā pavasara iestāšanās.
Uz Zemes veiksmīgi atgriezušies trīs Ķīnas Tautas Republikas astronauti. Viņi orbītā ap Zemi pavadīja pusgadu un būvēja kosmosa staciju, kuras nosaukums latviešu valodā ir "Debesu pils".
Cilvēka organisms sastāv no miljardiem šūnu. Lai tik sarežģīts organisms spētu funkcionēt, šūnām ir jāspēj sadarboties. Līdzīgi kā cilvēku saziņā, arī šūnas sadarbojas komunicējot, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja bioloģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadošā pētniece Inese Čakstiņa-Dzērve un medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes profesore farmācijā Una Riekstiņa.
Apjomīgs jaunu demences zāļu izmēģinājums pirmo reizi parādījis – Alcheimera slimību agrīnā stadijā, iespējams, var palēnināt. Lai gan zāļu ietekme bija neliela, tā ir raisījusi milzīgu interesi pētnieku vidū, jo varbūt šis ir īstais ceļš, lai ārstētu slimību, kuras ietekme, pasaules sabiedrībai novecojot, tikai pieaug.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Kāds Igaunijas auto nomas uzņēmums sācis attālināmi vadāmu mašīnu izmēģinājumus. Klientiem šo pakalpojumu varētu piedāvāt jau pēc pusgada.
Jau pirms vairāk nekā 2500 gadiem Senajā Grieķijā, kopš racionālās domāšanas par pasauli pašiem pirmsākumiem, radās jautājums – vai eksistē kāds pirmelements vai vairāki pirmelementi, tāds kā visvienkāršākais "lego klucītis" vai klucīši, no kā veidota visa apkārt esošā pasaule. Atbildes bijušas dažādas.
Jaunās automašīnas ir aprīkotas ar dažādām tehnoloģijām, kas samazina izmešu daudzumu. Bet ko iesākt ar vecajām? Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti raduši risinājumu, ko, iespējams, nākotnē varētu izmantot ikvienam vecāka izlaiduma spēkratam, padarot to nedaudz draudzīgāku apkārtējai videi un cilvēku veselībai.
Tādi sabiedrības satricinājumi kā Covid-19 tuvinājuši zinātni jauniem izgudrojumiem. Šobrīd inženieri un ārsti plecu pie pleca strādā pie ierīces, kas ļautu monitorēt elpošanas grūtības Covid-19, pneimonijas un citu slimību pacientiem, kā arī automatizēti regulētu padotā skābekļa daudzumu, tā atvieglojot ārstu darbu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja pētnieki.
Kā atšķiras mūsu iemīļotā mūzika ierakstā? Kā mūsu klausīšanās pieredzi veido skandas? Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" kopā ar Latvijas Radio skaņu režisoru Vari Kurmiņu, kā arī Jāni Irbi un Edgaru Zvirgzdiņu no Latvijas uzņēmuma "Aretai" testējam vienu no viņu radītajiem un veidotajiem "Contra" sērijas skandu modeļiem. Kāds bijis viņu ceļš līdz starptautiski augstu novērtētajam darbam? Uzņēmums šogad saņēmis arī prestižo "Red Dot" dizaina balvu par viņu tiekšanos pretī izcilībai. "Aretai" sengrieķu valodā nozīmē – izcilības.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Aizvien pieaugošās energocenas ir aktuāls jautājums ikvienā mājsaimniecībā un uzņēmumā, un ar cerībām šajā jautājumā varētu raudzīties arī zinātnieku virzienā. Kā Latvijas zinātnieki modelē nākotnes scenārijus enerģētikas jomā, un kas mūs visus sagaida?
Lai 160 sievietēm Latvijā un Lietuvā palīdzētu apgūt pamatzināšanas, kas nepieciešamas turpmākām mācībām informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, un vēlāk uzsākt darba gaitas, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls" kopā ar "Accenture" atklāj "She Goes Tech" ziemas mācību sezonu.
Tādi ir dabas likumi – mēdzam sacīt cits citam, tā apliecinot, ka tāda vienkārši ir pasaules lietu nemainīgā kārtība, kas nav cilvēka varā. Tomēr mūsdienu astrofiziķi un citi zinātnieki atrod iemeslus sākt apšaubīt fizikas nemainīgās konstantes konstantumu – nemainību. Par šo intrigu nākotnes fizikā un atklājumos šoreiz profesora Mārča Auziņa pārdomas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
