Inga Pudža strādā Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) EXAFS Spektroskopijas laboratorijā, kas nodarbojas ar strukturāliem pētījumiem atomu līmenī.
Pētniece norādīja: "Interese par zinātni man ir jau no bērnības. Mana mamma bija pasniedzēja Daugavpils Universitātē. Viņa pasniedz dabaszinātnes pirmsskolas skolotājiem. Attiecīgi mājās bija daudz interesantu grāmatu ar dažādiem eksperimentiem bērniem saprotamā valodā. Man ļoti patika šķirstīt grāmatas, un es zināja, ka vēlos savu karjeru saistīt tieši ar eksaktām zinātnēm."
Jaunā zinātniece nupat saņēmusi Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā par darbu "Lokālās struktūras ietekme uz vara molibdāta un tā cieto šķīdumu termohromajām īpašībām".
"Mans doktora darbs bija par lokālās struktūras pētījumiem tādos materiālos, kas maina savu krāsu temperatūras ietekmē, kad tos karsējam pie augstām temperatūrām vai dzesējam pie ļoti zemām temperatūrām, piemēram, zem -70 Celsija grādiem. Izrādās, ka materiālu krāsas maiņa ir cieši saistīta ar to, ka atomi svārstās un kā mainās to atomārais izvietojums," viņa paskaidroja.
Process, lai noteiktu, kā mainījies atomārais izvietojums, ir ļoti smalks.
Pētniece uzsvēra: "Lai izprastu, kāda ir saikne starp struktūru un krāsas maiņu, mēs izmantojam smalkas, eksperimentālās metodes, izmantojot rentgenstarojumu. Tad mēs varam uzzināt informāciju, kāda ir atomārā struktūra materiāliem. Šādus eksperimentus mēs veicam sinhrotronos, kas ir daļiņu paātrinātāji Eiropas zinātniskajos centros."
Inga Pudža skaidroja – tā tiek iegūta fundamentāla izpratne, kas ir atbildīgs par novērotajiem efektiem. Kad saprotam, kas mūsu acu priekšā notiek, ir iespēja to modificēt un pielietot dzīvē praktiski, piemēram, radot jauna veida marķierus, kas norāda, vai medikamenti un pārtikas produkti ir pareizā temperatūrā transportēti un uzglabāti.
"Tas patiesībā ir ļoti lēts, efektīvs, primitīvs materiāls, kas acumirklī dod atbildi – ir labos apstākļos uzglabāts produkts vai nav," viņa sacīja.
Neskatoties uz to, ka gana daudz laika ikdienā jāpavada arī pie datora, Inga mīl savu pētniecisko darbu institūtā.
LU CFI Organisko materiālu laboratorijas vadošais pētnieks Kaspars Pudžs par Ingu sacīja: "Inga ir ļoti centīga, jauna zinātniece, kura ar savu darbu spēj sasniegt ļoti augstus mērķus."
Savukārt Spektroskopijas laboratorijas vadītājs Aleksejs Kuzmins norādīja: "Viņa šobrīd ir viena no spilgtākajām jaunajām zinātniecēm. Ļoti labs piemērs jaunajiem zinātniekiem un Latvijai vispār, ka var veidot savu karjeru šeit uz vietas un ka var sasniegt ļoti nozīmīgu līmeni starptautiskā mērogā, strādājot Latvijā."
Savā darbā Ingai visvairāk patīk jaunatklāšanas brīži, kad savos pētījumos izdotas ieraudzīt kaut ko tādu, ko iepriekš nav novērojis neviens cits cilvēks pasaulē.
