Vēl mācoties vidusskolā, viņam nebija ne jausmas, ko iesākt ar savu dzīvi. Labi padevās matemātika un fizika, bet 12. klasē vēl apsvēris iespēju kļūt par mūziķi. Pirms eksāmeniem aizgājis uz Rīgas Tehniskas universitātes (RTU) filiāli Daugavpilī aprunāties par studiju iespējām.
Tur viņš konsultantei uzdevis šādu jautājumu: "Kas ir tās lietas, kur cilvēki krīt ārā visvairāk? Kādas programmas universitātē ir tās, kur cilvēki izkrīt vairāk. Man galvā doma bija, – ja cilvēkiem to darīt ir grūti, tad es to varētu iemācīties. Varbūt paveiksies, un es būšu pieprasīts. Viņa nosauca trīs programmas – elektronika, telekomunikācijas un mašīnbūve."
Pēc tam viņš kādā jauniešu ballīte saticis puisi, kurš tikko bija izslēgts no elektronikas studijām. Tajā brīdī nolēmis studēt tieši šajā jomā.
Arī savā pašreizējā darba vietā Elektronikas un datorzinātņu institūtā nonācis nejauši, dodoties uz to darba ekskursijā.
"Redzēju jaunus cilvēkus ar degošām acīm, kas strādāja pie lietām, kas viņiem interesē. Tajā pašā vakarā pēc ekskursijas uzreiz sāku rakstīt motivācijas vēstuli, gatavoju CV un sūtīju ar cerību, ka man būs iespēja šeit izstrādāt maģistra darbu," viņš pauda.
Karjeras attīstība institūtā Rihardam notikusi neierasti strauji.
Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns pauda: "Tad, kad viņš parādījās, mums viens kolēģis aizbrauca uz ārzemēm. Mēs Rihardu strauji iemetām viņa vietā. Kā saka, vislabākais veids, kā iemācīties peldēt, ir iemest ūdenī. Rihards tika iemests zinātnē. Viņam tika uzticēti ļoti atbildīgi uzdevumi. Kā dzīve parādīja, – izķepurojās, izpeldēja, teiksim tā."
Bet Elektronikas un datorzinātņu institūta pētniece Laura Leja sacīja: "Viņš ar savu humora izjūtu, pašiedvesmu un savu personību rada pozitīvu un draudzīgu atmosfēru, kurā ir ļoti patīkami atrasties."
Bet institūta zinātniskais asistents Edgars Lielāmurs uzsvēra: "Rihards kā zinātnieks nedaudz izceļas no citiem ne tikai ar to, ka viņš ir labs pētnieks, bet viņam arī ļoti labi sanāk koordinēt zinātniskos projektus."
Rihards institūtā darbojas vienčipu grupā, izstrādājot mazas, bet jaudīgas sistēmas. Viņa grupa ne tikai programmē, bet domā, kā dažādus algoritmus realizēt pilnīgi citos veidos, nekā ierasts līdz šim. Viena no lietām, kas institūtā tapusi, ir jauna tipa infrasarkanās kameras datu apstrādes sistēma.
Līdz šim kameras datu apstrāde bija ļoti sarežģīta.
"Laba kamera var maksāt 1000–1300 eiro. Mūsu mērķis kopā ar starptautiskajiem partneriem ir dabūt izmaksas līdz 100 eiro. Tas, ko mēs darām, mēs visus algoritmus, kas iepriekš ir realizēti programmatūrā, izstrādājam digitālās shēmās, praktiski savu čipu infrasarkano attēlu apstrādei," sacīja Rihards Novickis.
Un tas arī ir izdevies. Nākamais Riharda projekts saistīts ar kvantu sensoru izstrādi. Savā profesijā viņu aizrauj iespēja katru dienu uzlabot savas prasmes un apgūt kaut ko jaunu, kā arī būt daļai no pasaules zinātnieku komūnas, kopā strādājot ar spēcīgiem speciālistiem.
