Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
NASA uz Marsa fiksē spēcīgu meteorīta triecienu
NASA uz Marsa fiksē spēcīgu meteorīta triecienu
Kosmosa pētniekiem izdevies fiksēt meteorīta triecienu pa planētas Marss virsmu. Tiek uzskatīts, ka, kopš amerikāņu kosmosa aģentūra veic novērojumus, šis bijis viens no spēcīgākajiem meteorītu triecieniem pa Sarkano planētu.
Kas tuvāk patiesībai – zinātne vai māksla? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Kas tuvāk patiesībai – zinātne vai māksla? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Mākslā ir viennozīmīgi skaidrs, ka mākslinieka personībai ir izšķiroša loma mākslas darba tapšanā. Jā, laiks, kurā glezna tapusi, un citi ārēji faktori noteikti ietekmē mākslinieku, bet Monas Lizas portretu jeb "Džokondu" – tādu, kā to pazīst pasaule, – varēja uzgleznot tikai un vienīgi Leonardo da Vinči.
Latvijas zinātnieki rada viedo asistentu, kas palīdzēs plaušu slimību ārstēšanā
Latvijas zinātnieki rada viedo asistentu, kas palīdzēs plaušu slimību ārstēšanā
Latvijas zinātnieki sākuši darbu pie unikālas ierīces izstrādes, kas palīdzēs ārstiem un medicīnas māsām kontrolēt pneimonijas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS), Covid-19 pacientu elpošanas stāvokli, brīdinās, ja elpošana pasliktināsies, un ierosinās ārstēšanas korekciju, piemēram, palielinot skābekļa padevi.
Astronomijas eksperts: Skatīties tieši uz Sauli ar binokli vai tālskati ir bīstami
Astronomijas eksperts: Skatīties tieši uz Sauli ar binokli vai tālskati ir bīstami
Tas prieks un gods redzēt pilnu Saules aptumsumu ir vien retajam, taču daudz lielāka ir iespēja novērot parādību, kad Mēness Sauli aizklāj daļēji. Astronomijas speciālisti Latvijas Televīzijai atgādināja, ka Saules aptumsumu nedrīkst vērot ar palielināmo stiklu, jo tas var radīt neatgriezeniskus redzes bojājumus.
Jaunais RTU zinātnieks no ražošanas atkritumiem rada inovatīvu būvmateriālu
Jaunais RTU zinātnieks no ražošanas atkritumiem rada inovatīvu būvmateriālu
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) top inovatīvs būvmateriāls, ko var izmantot ēku siltināšanā  un kas ir radīts no ražošanas atkritumiem. Pie šādas inovācijas šobrīd strādā RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Rīta Panorāma".
Kosmiskie atkritumi rada sadursmes draudus un traucē svarīgiem objektiem
Kosmiskie atkritumi rada sadursmes draudus un traucē svarīgiem objektiem
Kosmosā riņķo vairāk nekā 50 000 dažādu objektu, kuri var bīstami satuvoties un tajā pašā laikā traucē militārajiem un citiem svarīgiem objektiem – galvenās kosmisko atkritumu radītās problēmas sarunā ar Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes (LU) radio NABA raidījuma "Zinātnes vārdā" vadītāju Ivaru Austeru iezīmēja LU Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš. Viņš sarunā atklāja arī, kādas iespējas astronomijas amatieriem sniedz jaunākās tehnoloģijas un kāpēc jūrniekiem mūsdienās ir svarīgi mācīties navigāciju pēc zvaigznēm.
Latvijas zinātnieki pēta D vitamīna līmeņa saistību ar multiplās sklerozes progresēšanu
Latvijas zinātnieki pēta D vitamīna līmeņa saistību ar multiplās sklerozes progresēšanu
Zems D vitamīna līmenis varētu būt ne tikai atbildīgs par multiplās sklerozes radīto iekaisuma procesu, bet arī būt par iemeslu šīs slimības progresēšanai, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja neiroloģe Jolanta Kalniņa. Latvijā slimo 2000 pacientu ar multiplo sklerozi, un tā tiek dēvēta par jaunu cilvēku slimību.
Cik garš ir viens metrs? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Cik garš ir viens metrs? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Jautājums, cik garš ir metrs, varētu šķist nevietā un jocīgs. Kurš tad nezina, cik garš ir metrs!? Manai paaudzei skolā pat iemācīja tā garumu aptuveni parādīt – izstiepiet taisnu roku plecu augstumā uz sāniem. Tad no rokas pirkstu galiem līdz pretējam plecam attālums būs viens metrs.
Nākamnedēļ Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums
Nākamnedēļ Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums
Nākamnedēļ, 25. oktobrī, dienas vidū visā Latvijā būs iespēja novērot daļēju Saules aptumsumu. Šo var uzskatīt par vidēja izmēra aptumsumu, jo maksimālajā brīdī būs aizsegta nedaudz vairāk nekā puse Saules diametra, informēja Latvijas Astronomijas biedrībā.  
«5 zem 25» – iedvesmojošs podkāsts par ietekmīgiem jauniešiem Latvijā
«5 zem 25» – iedvesmojošs podkāsts par ietekmīgiem jauniešiem Latvijā
No ceturtdienas, 20. oktobra, populārākajās podkāstu straumēšanas vietnēs un Latvijas Radio mobilajā lietotnē audio formātā, kā arī Pieci.lv mājaslapā un "Youtube" kanālā video formātā pieejams Latvijas Radio 5 – Pieci.lv jaunākais orģinālsatura podkāsts "5 zem 25", kas stāstīs par pieciem ietekmīgiem Latvijas jauniešiem, kuri līdz 25 gadu vecumam sevi jau ir pierādījuši starptautiskā mērogā.
Latvijā notiks pētījums par iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību
Latvijā notiks pētījums par iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību
Latvijā šoruden sāksies pētījums par iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, kurā aptaujas aizpildīt tiks aicināti 15–64 gadus veci cilvēki. Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece, profesore Gunta Lazdāne, mēs Latvijā ar grūtībām izsakām šo frāzi "seksuālā dzīve", tomēr tā ir ļoti svarīga dzīves daļa.
Kā CO2 izmešus pārstrādāt attīrītā gaisā un citas inovācijas – pie kā strādā Eiropas zinātnieki
Kā CO2 izmešus pārstrādāt attīrītā gaisā un citas inovācijas – pie kā strādā Eiropas zinātnieki
Kā lietderīgi pārstrādāt izlietotajās baterijās esošo grafītu? Kā mazināt CO2 emisijas pilsētās un pārvērst to par attīrītu gaisu iekštelpās? Kā palīdzēt zemniekiem īstenot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses? Tās ir problēmas, pie kuru risinājumiem strādā dažādu Eiropas valstu zinātnieki un inovāciju uzņēmumi, kas aizvadītajā nedēļā pulcējās Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta rīkotā samitā.
Latvijas dabā atrod pirmo magnetotaktisko baktēriju
Latvijas dabā atrod pirmo magnetotaktisko baktēriju
Latvijas Universitātes (LU) pētnieces pirmo reizi oficiāli pierādījušas, ka arī Latvijas dabā dzīvo magnetotaktiskas baktērijas. Šādas baktērijas pēta visā pasaulē, jo tās var kalpot kā modelis, lai būvētu nanorobotus izmantošanai medicīnā. Piemēram, kā zāļu transporta līdzekli cilvēka organismā.
Latvijas zinātnieki apvienojas, lai attīstītu jaunu tehnoloģiju – orgānus uz čipa
Latvijas zinātnieki apvienojas, lai attīstītu jaunu tehnoloģiju – orgānus uz čipa
Gatis Mozoļevskis un Roberts Rimša darbojas Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (CFI) Mikro un nanoierīču laboratorijā. Savukārt Artūrs Ābols vada ārpus šūnu vezikulu un mikrofluidikas izpētes grupu Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Abu institūtu zinātnieki apvienojuši zināšanas, lai Latvijā attīstītu un izgatavotu orgānus uz čipa – jaunu augsto tehnoloģiju nozari ar milzīgu potenciālu. Par čipu to dēvē tādēļ, ka izgatavošanā izmanto pusvadītāju tehnoloģiju – mikroshēmas gluži kā telefonos. Nelielajā plastmasas gabaliņā vienu uz otra izveido mikrokanālus. Starp tiem ir membrāna, kas imitē cilvēka orgānu sieniņas. Viens mikro kanāls atdarina orgāna audus. Otrs – asinsvadus.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd