Itālijas parlamenta vēlēšanās svētdien uzvarējušas labējās partijas, liecina pirmdien publicētie vēlēšanu rezultāti.
Autora ziņas
Kopš mobilizācijas izsludināšanas Krievijā no valsts aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu, vēsta laikraksts "Novaja gazeta. Eiropa", atsaucoties uz informācijas avotiem Krievijas prezidenta administrācijā.
Kamēr Krievijā turpinās daļējā mobilizācija, kas var izrādīties daudz plašāka, nekā sākotnēji izsludināts, Krievijas uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās sākušies tā dēvētie referendumi par pievienošanos Krievijas Federācijai. Šajos pseidoreferendumos Krievija cenšas radīt iespaidu par lielu līdzdalību. Tikmēr pašā Krievijā jau mobilizētie karavīri īpašu sajūsmu par iesaukšanu armijā neizrāda.
Itālijas galēji labējās partijas "Līga" līderis Matteo Salvīni ir pieprasījis Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas atvainošanos vai atkāpšanos no amata – gan Salvīni, gan Silvio Berluskoni partijas "Forza Italia" pārstāvis Antonio Tajani apsūdzējuši EK prezidenti mēģinājumos ietekmēt nedēļas nogalē gaidāmās Itālijas parlamenta vēlēšanas.
Ukrainas līderi uzsvēruši, ka Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam ar Krievijā izsludināto daļējo mobilizāciju un līdz pat 300 000 rezervistu iesaukšanu dienestā neizdosies iebiedēt ukraiņus, kas jau apliecinājuši savu spēju cīnīties un atvairīt okupantu uzbrukumus.
Ņujorkā ir sākusies gadskārtējā ANO Ģenerālā asambleja, kas pulcējusi vadītājus no gandrīz visām pasaules valstīm. Krievijas un Ķīnas prezidenti tajā nepiedalās, bet Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim šonedēļ būs iespēja uzrunāt klātesošos ar video starpniecību.
Ukrainas austrumos pašpasludinātās Doneckas un Luhanskas "tautas republikas" ir izsludinājušas referendumus par pievienošanos Krievijai. Tie notiks jau šajā nedēļas nogalē, no 23. līdz 27. septembrim, turklāt balsojumus paredzēts rīkot arī uz laiku okupētajos Hersonas un Zaporižjas apgabalos.
Eiropas Komisija (EK) ir piedāvājusi apturēt 7,5 miljardu eiro lielā Eiropas Savienības (ES) finansējuma izmaksāšanu Ungārijai, bažījoties par tiesiskuma situāciju valstī, tomēr Ungārija ir apņēmības pilna šādu scenāriju nepieļaut. Tāpat Polija jau ir paziņojusi, ka tā šādu iniciatīvu neatbalstīs. Vienlaikus EK norādījusi, ka ir iespējams panākt kompromisu, lai Budapeštai paredzēto finansējumu izdotos saglabāt. Arī Ungārija jau šajā nedēļā ir paredzējusi pieņemt vairākus nozīmīgus likumus, kas Briseles bažas varētu mazināt.
Eiropas Savienība piektdien iepazīstinājusi ar jauno Eiropas Mediju brīvības aktu. Tas ir noteikumu apkopojums, kura mērķis ir nodrošināt mediju neatkarību un novērst valstu vai politisko spēku iejaukšanos mediju darbā.
Aizjūras kaimiņvalstī Zviedrijā nesen noslēgušās vēlēšanas, bet Latvijas Radio raidījums "Diplomātiskās pusdienas" savā stāstā par sesto vecāko valsti Eiropā – Zviedriju – atklāja arī vairākus mazāk zināmus faktus par šo Latvijai tuvāko karalisti.
Uzbekistānas pilsētā Samarkandā ceturtdien, 15. septembrī, notiks Šanhajas Sadarbības organizācijas samits. Tā uzmanības centrā būs jautājumi par reģionālu sadarbību ekonomikā un enerģētikā. Taču par vienu no centrālajiem samita notikumiem varētu kļūt Ķīnas prezidenta Sji Dziņpiņa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Eiropas Savienība (ES) aizliegs visus produktus, kuri ir izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu. Kā paziņojis Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis, šis būs viens no veidiem, kā cīnīties ar mūsdienu verdzību, kas skar miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Afganstānā valdošais grupējums "Taliban" ir noraidījis ANO apsūdzības par sieviešu tiesību pārkāpumiem Afganistānā. Ja iepriekš tikuši izteikti pārmetumi par ierobežotu piekļuvi izglītībai, šoreiz kritizēta daudzu sieviešu atlaišana no darba valsts sektorā.
Ukrainas armija turpina sīvus pretuzbrukumus Krievijas spēku okupētajām teritorijām. Arvien vairāk ciemos ap Harkivu parādās Ukrainas karogi, kas nomaina Krievijas simboliku.
Norvēģija, kas ir kļuvusi par galveno gāzes piegādātāju Eiropai, skeptiski raugās uz vairuma Eiropas Savienības valstu ierosinājumu noteikt cenas griestus piegādājamai gāzei.
Čehijā pirmdien sāksies tiesas prāva pret bijušo valsts premjerministru Andreju Babišu un viņa padomnieci Janu Nagijovu tā dēvētājā "Stārķa ligzdas" lietā. Bijušo premjeru apsūdz par krāpšanos ar Eiropas Savienības fondu naudu un notiesāšanas gadījumā viņam var draudēt līdz pat 10 gadiem cietumā.
Ukrainas spēki nepilnas nedēļas laikā ir atbrīvojuši lielāku teritoriju, nekā Krievijas spēki bija sagrābuši kopš aprīļa, ziņoja gan ukraiņu amatpersonas, gan ārvalstu militārie komentētāji. Vienlaikus ir saņemtas ziņas, ka Krievijas spēku vienības dodas dziļāk okupētajās teritorijās un Krievijas virzienā. Tikmēr kārtējo reizi ir saasinājusies situācija Zaporižjas atomelektrostacijā.
Šonedēļ mirušās Lielbritānijas karalienes Elizabetes II mirstīgās atliekas svētdien nogādā Skotijas galvaspilsētā Edinburgā, kur iedzīvotājiem divas dienas būs iespēja atvadīties no nelaiķes valdnieces.
Krievijā 82 reģionos svētdien ir vienotā balsošanas diena. 14 reģionos tiks izvēlēti gubernatori, sešos – reģionālie parlamenti, bet 12 reģionos, tostarp Maskavā, notiks pašvaldību vēlēšanas.
Ukrainas spēki sasnieguši ievērojamus panākumus, atbrīvojot Krievijas spēku iepriekš sagrābtās teritorijas. Daudzviet Ukrainas spēku virzīšanās uz priekšu notiek gandrīz bez ienaidnieku pretestības, jo daudzas apdzīvotās vietas iebrucēji ir pametuši. Krievijas aizsardzības ministrija gan ziņo, ka ir veikta spēku pārgrupēšana ar mērķi sasniegt sākotnēji izvirzītos uzdevumus.
Čārlzu III sestdien ceremonijā valdnieka oficiālajā rezidencē Svētā Džeimsa pilī Londonā pasludināja par Apvienotās Karalistes karali.
Ukrainas spēki gūst arvien lielākus panākumus, atbrīvojot uz laiku okupētos Harkivas apgabala rajonus, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, un to vēsta arī vairāki krievu informācijas kanāli. Tikmēr Krievijas spēki cenšas pastiprināt savas rindas Hersonas apgabalā.
Lielbritānijā izsludinātas sēras, pieminot ceturtdien 96 gadu vecumā mirušo karalieni Elizabeti II. Tūkstošiem iedzīvotāju jau ir pauduši savu līdzjūtību, noliekot ziedus pie karaliskajām rezidencēm. Britu monarhijas tronī jau ir kāpis Elizabetes II dēls Čārlzs, kurš kļuvis par karali Čārlzu III.
Lielbritānijas karalis Čārlzs III piektdien atgriezies galvaspilsētā Londonā, kur teiks pirmo runu karaļa statusā, kā arī tiksies ar atbildīgajam personām, lai runātu par Elizabetes II bēru ceremoniju un paša kronēšanu.
Piektdien, 9. septembrī, uz ārkārtas tikšanos pulcēsies Eiropas Savienības enerģētikas ministri, lai spriestu par to, kā veiksmīgāk pārvarēt Krievijas uzsāktā kara Ukrainā radīto enerģētisko krīzi.
ASV ceturtdien paziņos par kārtējo militāro palīdzību Ukrainai. Sarunās Rammšteinā ar sabiedrotajiem paredzēts spriest arī par atbalstu vidējā un ilgākā termiņā, kas varētu nozīmēt arī stratēģiskāku pieeju Ukrainas armijas reformām.
Ukrainas armija karā pret Krieviju guvusi panākumus Harkivas apkaimē, par to paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Līdz šim atbrīvoto apdzīvoto vietu skaits liekot domāt, ka līdz gada beigām Ukrainas spēki atbrīvos uz laiku okupēto Hersonas apgabalu, ieskaitot tā centru – Hersonas pilsētu. Par to ziņo CNN, atsaucoties uz amerikāņu un ukraiņu amatpersonu teikto.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien, uzstājoties Vladivostokas ekonomikas forumā, aizstāvēja savu lēmumu sākt iebrukumu Ukrainā un apgalvoja, ka "speciālās militārās operācijas" rezultātā Krievija neko neesot zaudējusi.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien, 6. septembrī, tikās ar bruņoto spēku vadību un tika iepazīstināts ar operatīvo informāciju par situāciju frontē. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks paziņojis, ka Ukrainas spēki aktīvi turpina iznīcināt iebrucēju raķešu sistēmas, bāzes, štābus un loģistikas maršrutus, kā arī jebkādos citos veidos cenšas apspiest pretinieka uzbrukuma iespējas. Ukrainas prezidents teica, ka pretošanās notiek gandrīz visas 1300 kilometru garās frontes līnijas garumā un Ukrainas aizstāvji sevi parāda ļoti daudzos reģionos, ne tikai ziņās visbiežāk pieminētajos.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 50 000 karavīru, otrdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. Tāpat Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudījis Krivijrihu Ukrainas centrālajā daļā, otrdien ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja Krivijrihas kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Vilkuls.
Ukrainas spēki valsts austrumos un dienvidos turpina atbrīvot Krievijas iebrucēju iepriekš ieņemtās apdzīvotās vietas, taču uz drīzu reģona atbrīvošanu pagaidām cerēt nav pamata. Tā uzskata gan ukraiņu, gan ārvalstu militārie analītiķi, piebilstot, ka arī Krievijai ir grūtības izpildīt iepriekš izvirzītos mērķus.
Ukrainas armija atbrīvojusi vairākas apdzīvotas vietas Krievijas armijas okupētajos apgabalos. Tomēr vēl pāragri runāt par nopietnu lūzumu cīņu gaitā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
