Raķešu triecieni Krivijrihā
"Raķešu triecieni Krivijrihā. Paliekam patvertnēs," paziņoja pilsētas vadītājs.
Sprādzieni Krivijrihā atskanējuši trauksmes laikā. Atbilstoši provizoriskajai informācijai nostrādājusi pretgaisa aizsardzības sistēma. Drīz vien "Telegram" kanālos parādījās ziņas, ka pēc "atlidošanas" virs pilsētas pacēlies dūmu stabs.
Pirmdien Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Krivijrihas notrieca krievu raķeti.
Ģenerālmajors Dmitro Marčenko iepriekš paziņoja, ka Krievijas karaspēks grib sagrābt Krivijrihu, lai izveidotu placdarmu uzbrukumam Mikolajivas apgabala Južnoukrajinskai un Voznesenskai.
Savukārt militārais eksperts Olehs Ždanovs iepriekš norādījis, ka frontes pārrāvuma draudi Zaporižjai, Krivijrihai un Mikolajivai burtiski līdzinās nullei.
Krivijriha ir prezidenta Volodmira Zelenska dzimtā pilsēta, par kuras nozīmīgumu vēstījusi arī Latvijas Televīzija reportāžā no Ukrainas.
Krievijas zaudējumi pārsniedz 50 000 karavīru
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 50 000 karavīru, otrdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. Diennakts laikā krituši vēl 350 Krievijas karavīri, un kopējais kritušo krievu skaits tagad sasniedz aptuveni 50 150.
Latvijas Radio atgādina šādu vienas puses sniegto informāciju izvērtēt kritiski. Kritiski ziņas par bojāgājušajiem izvērtē arī Lielbritānijas pārstāvji.
Valsts aizsardzības ministrs Benss Volless iepriekš ir izteicies, ka Krievijas armijas zaudējumi ir sasnieguši 25 tūkstošus. Tas ir tieši divreiz mazāk, bet arī iepriekš Rietumu vērtējumā šie skaitļi ir bijuši divreiz mazāki nekā ukraiņiem.
Vienlaikus, pēc Volesa vārdiem, Krievijas zaudējumi, ieskaitot ievainotos un gūstā kritušos, varētu sasniegt 80 tūkstošus.
Bažas par Zaporižjas atomelektrostaciju
Par vienu no otrdienas centrālajiem notikumiem Ukrainā noteikti var nosaukt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras iecerēto ziņojumu par Zaporižjas atomelektrostacijā redzēto. Pēc viesošanās Krievijas spēku ieņemtajā stacijā starptautiskie eksperti ir paredzējuši sniegt savu atzinumu par kodoldrošību, stacijas aizsardzību un garantijām Ukrainai.
Tikmēr zinātnieki publicējuši kārtējos aprēķinus par iespējamās Zaporižjas atomelektrostacijas avārijas sekām. Ja šāda avārija notiktu šajās dienās, radioaktīvais piesārņojums vispirms skartu Ukrainas dienvidus, ieskaitot Krimu, pēc tam virzītos uz Turciju, Grieķiju, Bulgāriju, Moldovu un Rumāniju. Starp citu, Ukrainas neatliekamās palīdzības brigādes pašlaik tiek apmācītas palīdzības sniegšanā ķīmisko un radioaktīvo uzbrukumu gadījumos.
Kā paziņoja Ukrainas galvenais ārsts Igors Kuzins, ir izveidotas īpašas brigādes, kurām ir gan īpašais aprīkojums, gan specapģērbs, gan antivielas.
Vienlaikus Ukraina ir pieprasījusi, lai Krievija nodrošinātu koridorus sieviešu un bērnu evakuācijai no Zaporižjas atomelektrostacijas tuvumā esošajiem rajoniem. Tiek norādīts, ka iedzīvotāji masveidā vēršoties pie Ukrainas varas iestādēm, lūdzot palīdzību. Kā norādījusi Ukrainas vicepremjere un uz laiku okupēto teritoriju reintegrācijas lietu ministre Irina Vereščuka, Krievija līdz šim šādus koridorus ir atteikusies izveidot.
Vai Krieviju atzīt par terorismu atbalstošu valsti
Viens no starptautiski daudz apspriestajiem un strīdīgajiem jautājumiem ir par to, vai Krieviju vajadzētu atzīt par terorismu atbalstošu valsti. Latvijas Saeima šādu lēmumu ir pieņēmusi. Savukārt ASV prezidents Džo Baidens ir paziņojis, ka to darīt nevajadzētu.
Līdz šim Savienotās Valstis terorisma atbalstītāju sarakstā ir iekļāvušas vien četras valstis – Kubu, Sīriju, Irānu un Ziemeļkoreju, bet Aukstā kara gados tas netika darīts pat pret Padomju Savienību. Amerikāņu amatpersonas uzsver, ka, pasludinot valsti par terorisma atbalstītāju, nāktos ievērojami paplašināt dažādas sankcijas un tās vairs nebūs attiecināmas tikai uz atsevišķiem Krievijas ekonomikas sektoriem.
Vienlaikus tiek norādīts, ka Krievija ar pasauli tirgojas daudz vairāk nekā pārējās četras sarakstā iekļautās valstis.
Ukraina turpina ceļu uz ES
Tikmēr par spīti karadarbībai Ukraina turpina savu grūto eirointegrācijas ceļu. Kā pirmdien vizītē Briselē paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, Ukraina centīsies līdz gada beigām izpildīt visus nosacījumus, lai varētu oficiāli sākt sarunas ar Briseli par iestāšanos Eiropas Savienībā. Lai sasniegtu šo mērķi, pirmdien ar Eiropas Savienību tika parakstītas piecas vienošanās par sadarbību datu, muitas un ekonomikas sfērās. Visas šīs vienošanās ir svarīga daļa eirointegrācijas divu gadu plānā. Kā pavēstīja Šmihaļs, viena no programmām paredz piešķirt Ukrainai 500 miljonu eiro lielu budžeta atbalstu, kas tiks novirzīts valsts iekšienē pārvietoto personu izmitināšanai, kā arī mazo zemnieku atbalstam. Tāpat par 122 miljoniem eiro paredzēts palielināt Ukrainai pieejamo grantu apmēru.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir paziņojusi, ka situācija Ukrainā joprojām prasa nepārtrauktu palīdzību, tāpēc papildu 10 miljardiem eiro, ko Eiropas Savienība ir piešķīrusi Kijivai līdz šim, šonedēļ tiks paziņots par vēl 5 miljardu lielas makrofinansiālās palīdzības novirzīšanu Ukrainai. Arī Leiena norādījusi, ka Eiropas Savienība būs Ukrainas pusē tik ilgi, cik nepieciešams.
