No maija sākuma arī dabasgāzes pārvades jomā Baltija ir savienota ar pārējo Eiropas Savienību (ES). Ceturtdien, 5. maijā, ar svinīgu ceremoniju Lietuvā tika atklāts dabasgāzes starpsavienojums starp Poliju un Lietuvu. Tas nozīmē krietni lielākas tehniskās iespējas gāzes piegāžu dažādošanā.
Autora ziņas
Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu izmantot 9. maija “Uzvaras dienas” svinības, lai oficiāli pieteiktu karu Ukrainai, vēsta raidsabiedrība “CNN”, atsaucoties uz ASV un citu rietumvalstu amatpersonām.
Lai arī Krievijas amatpersonas ir izteikušās, ka karadarbība Ukrainā netiek piesaistīta kādam konkrētam datumam, Rietumu politiķi un eksperti uzskata, ka Kremlis darīs visu iespējamo, lai maksimāli propagandas mērķiem izmantotu 9. maiju.
Ukraina gatavo plānus, kā pielāgoties dažādiem kara turpmākās attīstības scenārijiem, paziņojis Ukrainas delegācijas galvenais sarunu vedējs Davids Arahamija. Viņš necer uz drīzu uzvaru karā. Arī militārie eksperti prognozē, ka pašlaik Ukrainas austrumos dažos reģionos labākās pozīcijās ir Krievijas spēki, taču Ukrainas vadība ir pārliecināta, ka iebrucēja spēkos ir vērojams morāls un fizisks pagrimums.
Ukrainas amatpersonas vēsta, ka situācija Mariupoles rūpnīcā “Azovstaļ” ir vērtējama kā humānā katastrofa. Rūpnīcās teritorijā kopā ar pilsētas aizstāvjiem ir patvērušies civiliedzīvotāji, sievietes un bērni. Viņiem trūkst ūdens un pārtikas, bet uzbrukumā hospitālim iznīcināti resursi, kas ļautu apkopt brūces un parūpēties par ievainotajiem.
Lielbritānijas pēcbreksita robežas pārbaužu ieviešana kārtējo reizi ir atlikta. Valdība paziņojusi, ka kavēšanās ir saistīta ar pieaugošajām enerģijas cenām un karu Ukrainā. Preču pārvadātāji bija brīdinājuši, ka jaunu administratīvo prasību piemērošana jau šajā vasarā ievērojami palielinās pārtikas cenas laikā, kad Apvienotā Karaliste jau tā piedzīvo nepieredzēti augstu inflāciju.
Kopš Krievija sākusi karu kaimiņvalstī, Ukrainu ir pametuši vairāk nekā pieci miljoni cilvēku. Lai gan lielākā daļa patvērumu ir raduši Ukrainas kaimiņvalstīs, tomēr daudzu bēgļu ceļš ved arī uz Īriju, kur patvērumu raduši jau vairāk nekā 25 tūkstoši ukraiņu. Taču arī Īrija saskaras ar izaicinājumiem bēgļu izmitināšanā.
Eiropas Savienība (ES) ir brīdinājusi amerikāņu miljardieri Īlonu Masku, ka sociālās saziņas vietnei “Twitter”, kuru viņš drīzumā plāno iegādāties, arī turpmāk būs jāievēro Eiropas jaunie likumi, kas ierobežo lielo tehnoloģiju kompāniju ietekmi. Uz to norādījis Eiropas Savienības rūpniecības politikas komisārs Tjerī Bretons.
Ukrainas austrumos turpinās Krievijas spēku uzbrukumi. Krievijas armijas vienības ir pastiprinājušas savus uzbrukumus Rubižnes, Severodoneckas un Popasnas pilsētām, kā arī Izjumas, Slovjanskas un Kramatorksas tuvumā, cenšoties izveidot plašu aplenkumu. Taču līdz šim okupantiem nav izdevies gūt būtiskus panākumus frontē.
Turpinoties karam Ukrainā, saasinājušās ir arī attiecības Ukrainas pareizticīgo vidū. Arvien vairāk Maskavas patriarhāta garīdznieku no Ukrainas iebilst pret Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila pausto atbalstu karam. Tas ir licis aktualizēties diskusijām par visu ukraiņu pareizticīgo apvienošanos jaunizveidotajā Ukrainas pareizticīgajā baznīcā.
Igaunija līdz gada beigām atteiksies no Krievijas dabasgāzes importa. Par to paziņojusi Igaunijas premjerministre. Vienlaikus Igaunija ar Somiju ir apņēmušās jau līdz rudenim izveidot sašķidrinātās gāzes termināli. Tā īre ik gadu Igaunijai izmaksās ap 10 miljoniem eiro.
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka nenožēlo savu atbalstītāju aicināšanu uz Vašingtonu, lai piedalītos pērnā gada protesta akcijā pie ASV Kongresa ēkas jeb Kapitolija. Par to Tramps paziņojis intervijā izdevumam "The Washington Post". Viņš arī uzsvēris, ka būtu labprāt pats piedalījies protestos.
Polija ir bloķējusi Eiropas Savienības (ES) direktīvas piedāvājumu, kas ļautu ieviest 15 procentu lielu minimālo uzņēmuma ienākumu nodokli. Polija bažījas, ka pašreizējais piedāvājums nenovērsīs to, ka lielākās tehnoloģiju kompānijas izvairās no nodokļu nomaksas. Tikmēr Eiropadomes prezidējošā valsts Francija uzskata, ka Polijas argumenti nav pārliecinoši, jo visas tehniskās nepilnības tikušas novērstas.
Izraēlas premjerministra Naftali Beneta valdība ir zaudējusi nelielo vairākumu parlamentā. Tas noticis pēc tam, kad par izstāšanos no premjera partijas „Yamina” paziņoja viena no deputātēm. Lai arī vairākuma zaudēšana nenozīmē valdības krišanu, komentētāji jau sāk runāt par iespējamo kādreizējā premjera Benjamina Netanjahu atgriešanos.
Pagājušās nedēļas nogalē Ungārija vēlēja jauno parlamentu. Līdzšinējā valdība uzsvēra savus pēdējo 12 gadu sasniegumus, opozīcija – norādīja uz trūkumiem. Un tas viss laikā, kad arī Ungārija – kā Ukrainas kaimiņvalsts – piedzīvo ukraiņu bēgļu pieplūdumu.
Svētdien notikušajās Ungārijas parlamenta vēlēšanās valdošā partija “Fidesz” ir izcīnījusi kārtējo uzvaru. Tas nozīmē, ka premjerministrs Viktors Orbāns, visticamāk, turpinās valdīt vēl četrus gadus. Šajās vēlēšanās tika liktas lielas cerības uz apvienoto opozīciju, bet tās rezultāti ir daudz sliktāki, nekā iepriekš prognozēts.