Ukrainas sniegtā informācija gan liecina, ka okupantu karaspēks Ukrainā zaudējis jau vairāk nekā 50 000 karavīru, bet Kremļa saimnieks ignorēja šos zaudējumus.
Putins atkārto Krievijas propagandas saukļus
Putins izteicies, ka savu mērķu sasniegšanai Krievija ies līdz galam. Vinš uzskata, ka Krievija karadarbības laikā neko nav zaudējusi, bet tieši otrādi – šī ir iespēja atbrīvoties no visa liekā, kas ir traucējis valsts attīstībai.
Putins uzskata, ka rezultātā tiks stiprināta Krievijas suverenitāte. Viņš arī atkārtojis iepriekš jau vairākkārt izteiktos maldinošos un starptautiskās sabiedrības kritizētos apgalvojumus par Ukrainas kara mērķiem.
"Militāro darbību ziņā mēs neko neesam sākuši. Mēs tikai cenšamies tās pabeigt. Militārās operācijas sākās 2014. gadā pēc "apvērsuma" Ukrainā, un tās aizsāka tie, kuri nevēlējās normālu un miermīlīgu attīstību, bet gan gribēja apspiest paši savus cilvēkus, īstenojot vienu militāro operāciju pēc otras. Viņi Donbasa iedzīvotājus pakļāva genocīdam astoņu gadu garumā," teica Putins, atkārtojot Krievijas propagandas saukļus.
"Krievija pēc tam, kad bija mēģinājusi atrisināt šo jautājumu mierīgā ceļā, pieņēma lēmumu atbildēt ar tādām pašām metodēm, kā mūsu potenciālais ienaidnieks – izmantojot spēku," pavēstīja Putins.
Mēs to darījām apzināti. Visas mūsu darbības ir mērķētas uz to, lai palīdzētu tur dzīvojošajiem cilvēkiem. Tas ir mūsu pienākums, kuru mēs pildīsim līdz beigām. Un galu galā tas novedīs pie mūsu valsts stiprināšanas gan iekšienē, gan arī stiprinot mūsu ārpolitiskās pozīcijas," apgalvoja Putins.
Kā uzskata Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Daņilovs, Ukrainai nevajadzētu cerēt uz drīzu uzvaru pār Krieviju, taču, viņaprāt, karš neturpināsies gadiem un uzvara būs Ukrainas pusē.
Pēc Daņilova vārdiem, ir nepieciešams panākt, lai Krievijai pēc zaudējuma šajā karā nekad vairs nebūtu vēlme atkal kādam uzbrukt.
Tikmēr Ukrainā karadarbība turpinās, un, kā otrdien pēc tikšanās ar bruņoto spēku vadību paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ir tikai jāizceļ ukraiņu spēku drosme un panākumi, jo kaujas notiek faktiski visas 1300 kilometru garās frontes līnijas garumā.
ANO aicina izveidot drošības zonu ap Zaporižjas AES
Ukrainai un Krievijai ir jāpanāk vienošanās par drošības zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju (AES). Par to paziņojusi gan Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadība, gan ANO ģenerālsekretārs.
Pēc tam, kad otrdien vakarā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi publiskoja savu atzinumu par situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā, situācija Ukrainā tika apspriesta arī īpaši sasauktā ANO Drošības padomes sanāksmē.
Līdzīgi kā Grosi, arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs aicināja ap atomelektrostaciju izveidot īpašu drošības zonu, lai novērstu radioaktīvas noplūdes riskus un vēl lielāku bojājumu rašanos. Pēc Guterreša vārdiem, visdrošākais risinājums tomēr būtu pilnīga kara izbeigšana.
"Pirmais solis – Krievijai un Ukrainai ir jāapņemas neiesaistīties militārās darbībās pret atomelektrostaciju vai no tās. Zaporižjas atomelektrostacija un tās apkārtne nedrīkst būt ne uzbrukumu platforma, ne mērķis.
Otrkārt, ir jāpanāk vienošanās par demilitarizētu perimetru, tas īpaši nozīmētu Krievijas militārās tehnikas un spēku izvešanu no stacijas un Ukrainas garantijas, ka arī ukraiņu spēki neieņems staciju. Stacijas operatoriem ir jābūt spējīgiem veikt savus pienākumus. Ir pienācis laiks steidzami vienoties par konkrētiem soļiem drošības garantēšanā."
Asa vārdu apmaiņa ANO
Pēc ziņojuma publiskošanas visai asa vārdu apmaiņa ir notikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē, kur Krievijas sūtnis Vasīlijs Ņebenzja ir kritizējis šo atskaiti, jo tajā Ukraina neesot skaidri nosaukta vārdā kā stacijas apšaudītāja.
Ņebenzja izteicies, ja "Kijivas provokācijas" turpināsies, nav nekādu garantiju, ka tas nenovedīs pie nopietnām sekām, par kurām atbildīga būs gan Kijiva, gan tās atbalstītāji Rietumos.
Šādus izteikumus gan uzreiz asi kritizēja ASV pārstāvji, uzsverot, ka problēmas pamatcēlonis ir tieši Krievijas iebrukums un atomelektrostacijas sagrābšana.
Savukārt, kā paziņojis Ukrainas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Serhijs Kisļica, Krievijas puse ir mēģinājusi izdarīt spiedienu uz Starptautisko Atomenerģijas aģentūru.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
