Karš Ukrainā būs daudzu Eiropas līderu uzmanības centrā, kad viņi uzstāsies ar savām runām ANO Ģenerālajā asamblejā. Tur piedalīsies apmēram 150 valstu līderi, arī ASV prezidents Džo Baidens un Latvijas prezidents Egils Levits.
Krievijas prezidents Putins nav devies uz Ņujorku, bet Krieviju pārstāvēs ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Rietumvalstu pārstāvji iepriekš atstājuši zāli, kad runā Krievijas pārstāvis, un arī atsakās ar viņu tikties kuluāros.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs mudināja pasaules līderus koncentrēties uz cīņu pret klimata pārmaiņām, sakot ka pasaulei ir obligāti jāatsakās no "pašnāvnieciskās atkarības" no fosilā kurināmā.
Pasaules bagātākajām valstīm būtu jāpiemēro lielāki nodokļi fosilo degvielu kompānijām, iegūtos līdzekļus izmantojot tam, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus, kā arī mazinātu cenu kāpuma radīto spriedzi, uzskata Gutērrešs.
"Fosilā kurināmā industrija gūst miljardiem dolāru lielu peļņu, kamēr mājsaimniecību budžets samazinās un mūsu planēta deg. Teiksim, kā ir – mūsu pasaule ir atkarīga no fosilā kurināmā. Un ir pienācis laiks iejaukties," secina ANO ģenerālsekretārs.
"Mums ir jāsauc fosilo degvielu kompānijas un viņu atbalstītāji pie atbildības. Tas iekļauj bankas, investīciju baņķierus un citas finanšu institūcijas, kas turpina investēt oglekļa piesārņojumā.
Klimata krīze ir galvenā problēma visur. Pašlaik turpina attīstīties paaudzes laikā lielākā dzīves dārdzības krīze, ko paātrina karš Ukrainā. Un aptuveni 94 pasaules valstīm, daudzas no kurām atrodas Āfrikā, priekšā ir īsta vētra," brīdina Gutērrešs.
Jaunais ANO Klimata pārmaiņu sekretariāta vadītājs Saimons Stīls uztraucies par to, kas notiks COP27 klimata konferencē, kura sāksies pēc nepilnām 50 dienām, jo viņš baidās, ka valstis var atkāpties no jau agrāk dotajiem solījumiem klimata jomā.
Tagad pat Eiropas Savienība, kas bija līdere cīņā pret globālo sasilšanu, ar miljardiem eiro subsidē fosilo kurināmo. Taču karš Ukrainā, straujais pārtikas un enerģētikas cenu kāpums radījis jaunas, akūtākas krīzes, un tagad ir smaga izvēle, ar kuru krīzi cīnīties.
ANO Drošības padomi ir paralizējis Krievijas veto. ANO nepieciešamas reformas, to atzina arī pats ANO ģenerālsekretārs.
"Progresu šajos jautājumos kā ķīlnieku sagrābusi ģeopolitiskā spriedze. Mūsu pasaule ir briesmās un paralizēta.
Ģeopolitiskās pretrunas grauj Drošības padomes darbu, grauj starptautiskās tiesības, grauj cilvēku ticību demokrātiskām institūcijām, grauj visas starptautiskās sadarbības formas. Mēs šādi nevaram turpināt," atzina Gutērrešs.
Ukrainas valdība cer izmantot ANO Ģenerālo asambleju, lai pieprasītu īpašu kara noziegumu tribunālu, kas sauktu Krieviju pie atbildības par kara noziegumiem.
Tā kā pēdējās dienās parādās jauni pierādījumi par masu slepkavībām Ukrainā, tad Kijiva centīsies panākt Nirnbergas tribunālam līdzīgu tiesas prāvu, lai izmeklētu zvērības, ko veicis Krievijas karaspēks, un sodītu vainīgos.
