Par iesaukšanu armijā Krievijā dažādas reakcijas
Jau pirmajās dienās pēc daļējās mobilizācijas izsludināšanas daudzos Krievijas reģionos ir uzsākta aktīva rezerves karavīru iesaukšana dienestā. Internetā pieejamajos video redzams, ka dažviet iesaucamie jau maršē formās, citviet vēl pirms nokļūšanas mobilizācijas vietā novērojama pamatīga dzeršana,
bet citviet iesauktie nemaz neizrāda sajūsmu par gaidāmo iesaistīšanos karadarbībā.
Vienā no šādiem video kara komisariāta pārstāvis izklāstījis gaidāmos uzdevumus: "Mutes aizveriet un uzvedieties pienācīgi! Ko jūs visi bļaujat?" Vīri, jūs visi tagad esat karavīri. Ko!? Spēlītes ir beigušās – jūs visi esat karavīri! Trīs dienas šeit, osta, divas nedēļas sagatavošanās līdz apakšvienību nokomplektēšanai. Alga kā līguma karavīram – virsniekam vai praporščikam. Atkarībā no jūsu pakāpes. Kauju izmaksas kā karadarbības dalībniekiem līdz specoperācijas beigām. Kādi jautājumi?"
Kā ziņo portāls "Meduza", atsaucoties uz avotiem Krievijas valdībā, lai arī daļējā mobilizācija paredz 300 tūkstoš karavīru iesaukšanu, reālais mobilizēto skaits varētu sasniegt 1,2 miljonus. Turklāt lielāko daļu esot paredzēts piesaistīt no dziļiem lauku rajoniem, kur atbalsts karam ir lielāks nekā pilsētās.
Ukraina pārliecināta – mobilizācija Krievijā liecina par draudiem Putina režīmam
Taču, kā piektdien paziņojuši Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba pārstāvji, Krievijā mobilizētie karavīri, visticamāk, pirmkārt tiks nosūtīti Ukrainā karojošo vienību pastiprināšanai, bet vēl daļa var tikt nosūtīta robežsardzes stiprināšanai.
Kā paziņojis brigādes ģenerālis Oleksijs Gromovs, pirmā fāze varētu turpināties līdz pusotram mēnesim. Pēc viņa vārdiem, mobilizēti visvairāk tiks seržanti un ierindnieki, kā arī jaunākie virsnieki, jo šajos spēkos ienaidniekam ir vislielākie zaudējumi. Gromovs arī paudis pārliecību, ka tik steidzama mobilizācija liecina par iekšējiem un ārējiem draudiem Putina režīmam.
Sākušies pseidoreferendumi
Tikmēr uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās piektdien sākās tā dēvētie referendumi par pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā sauktie referendumi notiek reģionos Ukrainas dienvidos un austrumos – Luhanskas, Zaporižjas, Doneckas un Hersonas apgabalā.
Lai radītu iespaidu, ka ir liela līdzdalība, piemēram, uz Zaporižjas apgabala Melitopoli no Krimas atvesti masu skatu dalībnieki. Tā informēja pilsētas mērs Ivans Fedorovs. Balsošanas laikā okupanti staigājot kopā ar karavīriem maskās un ar ieročiem. Pastāv briesmas, ka tos, kuri atteiksies sadarboties, uzreiz apcietinās vai spīdzinās.
Pēc ekspertu teiktā, pastāv bažas, ka, pasludinot viltus referendumus par notikušiem, Krievija var ķerties pie spēcīgākiem ieročiem, sakot, ka Ukraina īsteno uzbrukumu tās teritorijām.
Aculiecinieku video liecina, ka vēlēšanu iecirkņi ir organizēti gan dažādās skolās, kultūras namos un citās iestādēs, gan māju pagalmos, kur ar skaļruņu palīdzību iedzīvotāji tiek aicināti nodot savas balsis. Tā dēvēto vēlētāju aktivitāte gan ir salīdzinoši maza.
Ukrainas sociologi piektdien publiskojuši datus par iedzīvotāju attieksmi pret pievienošanos Krievijai. Kā norādīja izdevums "Ukrainska Pravda", atsaucoties uz Kijivas starptautisko socioloģijas institūtu, arī
2014. gadā vairums Doneckas un Luhanskas apgabalu iedzīvotāju bija pret pievienošanos Krievijai, taču šis pārsvars bija mērāms dažos desmitos procentu. Taču pagājušajā un šajā gadā veiktās aptaujas liecina, ka par neatkarīgu Ukrainu iestājas vairāk nekā 80% valsts iedzīvotāju.
Visticamāk, gan, ka šo referendumu rezultāti parādīs pilnīgi pretēju viedokli.
Daudzas rietumvalstis un starptautiskās organizācijas jau ir paziņojušas, ka šo referendumu rezultātus neatzīs.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.
Ukrainas un rietumvalstu līderi uzskata – Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.
Kremlis no 23. līdz 27. septembrim plāno sarīkot referendumu Doneckas "tautas republikā" un Luhanskas "tautas republikā", kā arī okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā par šo reģionu pievienošanu Krievijai.
Tas tiek vērtēts kā iegansts, lai pēc tam jebkādus Ukrainas spēku pretuzbrukumus un centienus atbrīvot okupēto teritoriju Krievija varētu raksturot kā uzbrukumu "savai teritorijai". Putins šādā gadījumā draudējis atbildēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā kodolieročiem.
Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.
