Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Latvijā plaši atzīmē Tēva dienu

Ukrainas armija atbrīvojusi 3000 kvadrātkilometru teritoriju

Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ukrainas spēki nepilnas nedēļas laikā ir atbrīvojuši lielāku teritoriju, nekā Krievijas spēki bija sagrābuši kopš aprīļa, ziņoja gan ukraiņu amatpersonas, gan ārvalstu militārie komentētāji. Vienlaikus ir saņemtas ziņas, ka Krievijas spēku vienības dodas dziļāk okupētajās teritorijās un Krievijas virzienā. Tikmēr kārtējo reizi ir saasinājusies situācija Zaporižjas atomelektrostacijā.

Krievijas sāktais karš pret Ukrainu turpinās nu jau 200 dienu. Arī pagājušajā naktī Krievijas spēki ir raidījuši raķeti pa Dņipro pilsētas dzīvojamo rajonu, Mikolajivas pilsēta apšaudīta no reaktīvās raķešu sistēmas "Grad", bet Sumu apgabals pakļauts artilērijas un mīnmetēju apšaudēm. Diemžēl šajos uzbrukumos ir vairāk nekā 10 ievainoto. 

Ukrainas armija turpina atbrīvot Krievijas sagrābtās teritorijas
00:00 / 03:45
Lejuplādēt

Taču pēdējās dienās uzmanība galvenokārt ir pievērsta ne tik daudz šīm apšaudēm, cik straujajam un efektīvajam Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumam, īpaši Harkivas reģionā. Lai arī ir pieejama informācija par vairāku desmitu apdzīvoto vietu atbrīvošanu, Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, izplatot šo informāciju, jo daudzās atbrīvotajās pilsētās vēl ir nepieciešams nopietns darbs, lai tās varētu uzskatīt par pilnīgi drošām.

Tomēr šo informatīvo ceļarulli apturēt ir ļoti grūti. ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" eksperti ir aprēķinājuši, ka

kopš 6. septembra Ukrainas bruņotie spēki ir atbrīvojuši jau aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas,

un tas ir vairāk, nekā Krievijas spēki bija sagrābuši kopš aprīļa. Atsevišķās vietās iebrucēju frontes līnija ir pārrauta un ukraiņu spēki ir pavirzījušies uz priekšu pat par 70 kilometriem, un ļoti iespējams, ka jau šajās dienās tiks iegūta pilnīga kontrole arī pār Izjumas pilsētu. Izjumas atkarošanu dēvē par lielāko militāro sasniegumu kopš martā gūtās uzvaras kaujā par Kijivu.

Taču Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs svētdienas rītā norādīja, ka nevarētu teikt, ka pilsētu atbrīvošana notiek bez pretestības.

"Mēs skaidri redzam, ka Krievijas armija bēg. Mums ir informācija no okupētajām teritorijām, ka projām brauc gan komandējošais sastāvs, gan prokuratūras, gan okupanti, gan viņu sabiedrotie. Līdzi tiek ņemtas gan ģimenes, gan arī sazagtās mantas," teica Haidajs. "Bieži vien tiek pamestas arī vietas, kas ir bijušas okupētas jau kopš 2014. gada. Tas 100% ir Ukrainas bruņoto spēku panākums, jo nav tā, ka viņi ieietu pilsētās kā uz parādi. Notiek kaujas – Izjumā un Ļimanā tās ir ļoti asas kaujas. Taču mēs redzam, ka Krievijas spēku un Luhanskas tautas republikas vienības virzās Luhanskas un Krievijas robežas virzienā."

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs savā sociālo mediju kontā publicējis attēlus ar Krievijas karaspēka pamesto tehniku un ieročiem, apstiprinot, ka Ukrainas karaspēks Harkivas apgabalā atrodas aptuveni 50 kilometru no Krievijas robežas.

Sociālajos medijos publicēti arī dažādi video, kas liecina par steigā pamestām pozīcijām, bieži vien tajās atstājot arī bruņutehniku.

Ar ziediem, Ukrainas zili dzeltenajiem karogiem un ukraiņu dziesmām svētdien vairākās Harkivas apgabala pilsētās tiek sagaidīti Ukrainas bruņotie spēki,

kuri pēdējās dienās neiedomājami strauji virzās uz priekšu, atbrīvojot Krievijas iebrucēju iepriekš sagrābtās teritorijas. Lai arī oficiālu informāciju par visiem atbrīvotajiem reģioniem ir diezgan sarežģīti apkopot, ukraiņu panākumus atzinīgi novērtē gan vietējie, gan ārvalstu komentētāji.

Harkivas teritoriālās aizsardzības spēku kaujinieks Jurijs Korsunovs intervijā "Espreso TV" norādīja, ka milzīgais progress brīžiem rada arī izaicinājumus.

"Tā dēvētā otrā spēcīgākā armija pasaulē nebija gaidījusi Ukrainas spēku pretuzbrukumu. Pašlaik viņi vienkārši ir panikā," teica Korsunovs. "Viņi pamet kaujas tehniku, ieročus, munīcijas arsenālus, viņi desmitiem padodas gūstā. Mums jau tagad rodas problēmas, ko darīt ar gūstekņiem. Šeit ir vērojams pilnīgs loģistikas haoss. Un tā dēvētā neuzvaramā armija ir izrādījusies pilnīgi negatava šim profesionālajam, labi organizētajam Ukrainas spēku uzbrukumam. Šī vairs nav 2010. gada Ukrainas armija."

Amerikāņu amatpersonas ir augstu novērtējušas ukraiņu spēku gatavību pretuzbrukumam,

ziņoja izdevums "The New York Times". Citētie eksperti norāda, ka lēmums reklamēt gaidāmo pretuzbrukumu valsts dienvidos, pēc tam dodot triecienus valsts ziemeļaustrumos, ir klasisks dezorientācijas taktikas piemērs, kuru bieži izmanto arī amerikāņu specdienestu karavīri. Tieši viņi pēc Krimas okupācijas apmācīja ukraiņu militārpersonas.

Savukārt bijušais ASV armijas komandieris Eiropā Bens Hodžess pat izteicies, ka pēdējo dienu panākumi ukraiņu zemju atgūšanā liek domāt, ka šis process var attīstīties daudz straujāk, nekā prognozēts.

Tas pat varētu radīt augsni mēģinājumiem atkarot Krimu jau nākamajā gadā.

Pēc tikšanās ar Vācijas ārlietu ministri Annelēnu Bērboku Ukrainas ārlietu resora vadītājs Dmitro Kuļeba teica, ka Ukraina tiešām varētu uzvarēt Krievijas Federāciju, taču tam, protams, ir nepieciešams vairāk ieroču. Viņš atgādināja, ka kara sākumā daudzi sabiedrotie negribēja izlemt par labu ieroču sūtīšanai, baidoties izraisīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina dusmas, taču pašlaik šie argumenti vairs neesot dzirdami.

Krievijas spēku rīcību komentēja arī odiozais Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs. Viņš norādījis, ka Aizsardzības ministrija ir pieļāvusi nopietnas kļūdas un, ja šodien vai rīt šīs kļūdas netiks izlabotas, viņš ir gatavs personiski sazināties ar valsts vadību un visu izskaidrot. Tāpat viņš piedraudējis krievu kara korespondentiem, paziņojot, ka pastāstīs viņiem, kas ir patriotisms. Kadirovs arī kārtējo reizi solījis atgūt ukraiņu atkarotās pilsētas un aiziet līdz pat Odesai.

Taču uz Krieviju no uz laiku okupētajām teritorijām ir sākuši bēgt tūkstošiem cilvēku.

Ukraiņu amatpersonas apgalvo, ka bēg ne tikai okupācijas spēku un kolaborantu varas iestāžu pārstāvji, bet arī cilvēki no vietām, kas tika ieņemtas jau 2014. gadā. Krievijas Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs pavēstījis, ka robežas tuvumā Krievijas pusē ir izveidoti vairāk nekā 20 pagaidu izmitināšanas centri.

Ukrainas armijas straujie panākumi Harkivas apgabalā, visticamāk, gatavo pasauli vēl vienam patiesības mirklim par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem. Darbu reģionā sākuši Ukrainas izmeklētāji, apkopojot informāciju no vietējiem iedzīvotājiem. Piemēram, nelielajā Harkoves ciematā netālu no reģiona lielākās pilsētas cilvēki gados stāsta, ka tikuši piekauti. Krievijas karavīri viņiem likuši rakt kapus, bet pirms atkāpšanās aplaupījuši un atņēmuši ģeneratoru. Jau iepriekš izskanējušas bažas, ka līdzīgi kā Bučā Kijivas apgabalā, arī austrumos pēc Krievijas karaspēka aiziešanas atklāsies tā zvērības, tikai vēl daudz lielākā mērogā.  

Tikmēr Krievijā, kur svētdien notiek reģionālās vēlēšanas, situācija Ukrainā tiek atspoguļota pilnīgi atšķirīgi. Oficiālajos aizsardzības ministrijas ziņojumos tiek apgalvots, ka joprojām turpinās aktīvas ukraiņu vienību apšaudes un dienas laikā vien ir nogalināti vairāki tūkstoši ukraiņu karavīru. Par Krievijas spēku atkāpšanos faktiski runāts netiek, tikai atgādinot sestdien teikto, ka notiek taktiska pārgrupēšanās.

Vienlaikus Krievijas amatpersonas joprojām uzstāj, ka jebkādai miera sarunu iniciatīvai ir jānāk no Kijivas puses.

To intervijā televīzijas kanālam "Rossija 1" norādījis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Larovs. 

"Es domāju, ka mūsu nostāju savulaik izklāstīja mūsu prezidents. Pirms dažām dienām, uzrunājot sanāksmes dalībniekus, runājot par Ukrainu, viņš teica, ka mēs nenoliedzam sarunas. Taču tiem, kuri to dara, ir jāsaprot, ka, jo ilgāk šis process tiks atlikts, jo grūtāk viņiem būs sarunāties," teica Lavrovs.

Savukārt portāls "Meduza" vēstīja, ka pēc ziņām par Ukrainas spēku panākumiem Harkivas apgabalā pašpasludinātās Doneckas un Luhanskas tautas republikas ir uz nenoteiktu laiku atlikušas iecerētos referendumus par pievienošanos Krievijai. "Meduza" avoti ir pastāstījuši, ka polittehnologi, kuri ir strādājuši Harkivas un Zaporižjas reģionos, jau esot atsaukti uz Krieviju, taču Hersonas apgabalā tie joprojām darbu turpina. Vēl šonedēļ Krievijas valdošās partijas "Vienotā Krievija" pārstāvji izteicās, ka tā dēvētie referendumi varētu notikt 4. novembrī.

Tikmēr Ukrainā satraucoša situācija kārtējo reizi ir Zaporižjas atomelektrostacijā.

Krievijas spēku apšaudes dēļ ir bojātas visas stacijas sakaru līnijas ar Ukrainas energosistēmu un tāpēc pagājušajā naktī tika pieņemts lēmums atslēgt no tīkla 6. energobloku. Pēdējās trīs diennaktis energobloks bija darbojies autonomi, izmantojot enerģiju kritiski zemā līmenī. Tagad ir uzsākta šī energobloka sagatavošana atdzesēšanai. Kā jau bija iespējams prognozēt, Krievijas oficiālajos medijos atomelektrostacijas apšaudīšanā tiek vainota Ukrainas puse. Vienlaikus tiek piebilsts, ka energobloka apturēšana ļaujot pārstartēt visas stacijas darbību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti