Eiropas Savienība varētu noteikt cenu griestus no Krievijas piegādātajai dabasgāzei, bet pasaules septiņu ekonomiski attīstītāko valstu līderi sola paātrināt šādu cenu griestu noteikšanu arī Krievijas naftai. Krievija jau sola ar sankciju ieviesējiem nesadarboties, pieprasot tirgus noteikumu ievērošanu.
Autora ziņas
Vairākas Eiropas tiesnešu organizācijas vērsušās tiesā pret Eiropas Savienības padomi un Eiropas Komisiju, uzskatot, ka tiek klaji ignorēts Eiropas Savienības tiesas spriedums par tiesiskuma atjaunošanu Polijā. Tiesneši uzskata, ka nav pamatots lēmums atļaut izmaksāt Polijai atkopšanās fonda līdzekļus, kamēr tiesiskums valstī nav atjaunots. Tikmēr Polija uzskata, ka tiesnešu sūdzība uz Varšavu neattiecas, bet Eiropas Savienība, turpinot bloķēt līdzekļu izmaksu Polijai, joprojām mēģina panākt valdības maiņu valstī.
Šo ceturtdien ir 1. septembris, un tas nozīmē, ka mācību gads sāksies arī kara pārņemtajā Ukrainā. Tur skolu un bērnudārzu darba atsākšanās ir viena no vissāpīgākajām kara radītajām problēmām. Lai arī lielākā daļa mācību iestāžu jaunajam skolas gadam ir gatavas, ļoti aktuāls jautājums ir, kā noritēs pats mācību process.
29. augustā Romā uz tikšanos pulcēsies katoļu baznīcas kardināli no visas pasaules, lai paustu savu viedokli par jauno apustulisko konstitūciju, kas paredz Romas katoļu baznīcas kūrijas reformēšanu. Šī tikšanās notiek vien divas dienas pēc tam, kad pāvests ir paziņojis par 20 jaunu kardinālu iecelšanu, 16 no kuriem būs iespēja nākotnē balsot par nākamo pāvestu.
Eiropas Savienības valstis jau nākamajā nedēļā varētu apturēt Eiropas Savienības vienošanos par atvieglotu vīzu režīmu ar Krieviju. Dalībvalstu vidū gan nav vienotības par to, vai šādus pašus ierobežojumus vajadzētu attiecināt arī uz Krieviju atbalstošo Baltkrieviju un tās pilsoņiem. Baltkrievu komentētāji jau norāda, ka tas grautu uzticību Eiropas Savienībai un arī baltkrievu demokrātiskajai opozīcijai. Bet tikmēr Krievijas prezidents paziņojis, ka kara pārtraukšanai izvirzītās prasības joprojām ir nemainīgas.
Musonu lietusgāzēs bojā gājušo skaits Pakistānā ir pārsniedzis tūkstoti. Par to paziņojušas vietējās amatpersonas, norādot, ka kopumā dabas stihija ir ietekmējusi vairāk nekā 33 miljonus valsts iedzīvotāju. Tie ir aptuveni 15 procenti no visiem valsts iedzīvotājiem. Pakistānas amatpersonas arī norādījušas, ka valstij izmisīgi ir nepieciešama starptautiska palīdzība.
Krievija drīzumā varētu nosūtīt uz Ukrainu 3. armijas korpusu, taču ārvalstu militārajiem ekspertiem pašlaik ir šaubas, vai šāds spēku papildinājums būs efektīvs un ietekmēs turpmāko kara gaitu. Vienlaikus tiek norādīts, ka kārtējais pavērsiens varētu būt gaidāms rudenī, kad Ukrainā atgriezīsies rietumvalstīs apmācītie ukraiņu karavīri. Daudz kas turpmākajā kara gaitā būs atkarīgs arī no laikapstākļiem.
Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā šodien plānojuši streikot autobusu šoferi. Viņi iebilst pret transporta kompānijas "London United" mātes uzņēmuma – Francijas transporta kompānijas RATP – nevēlēšanos nodrošināt pienācīgu algu palielinājumu laikā, kad valsts saskaras ar 20 gados augstāko inflāciju. Tiek prognozēts, ka ietekmēta tiks autobusu kustība aptuveni desmitajā daļā Londonas maršrutu.
Zaporižjas atomelektrostacijā ir iespējama ūdeņraža noplūde vai radioaktīvo vielu nonākšana atmosfērā. Par to brīdinājusi Ukrainas kompānija "Energoatom", aicinot starptautisko sabiedrību aktīvāk iesaistīties tajā, lai Krievijas spēki no Zaporižjas atomelektrostacijas aizietu. Tikmēr ukraiņu izlūkdienests ziņo, ka Krievija saskaras ar raķešu trūkumu, kuru sāk kompensēt ar raķešu sistēmu izvešanu no Sīrijas.
Bez gala vienošanās noslēgušās divu nedēļu ilgās ANO dalībvalstu diskusijas par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību atklātajos ūdeņos. Šāda līguma mērķis būtu vērsties pret dažādiem vides un ekonomiskajiem izaicinājumiem ūdeņos, kas atrodas ārpus konkrētu valstu jurisdikcijas. ANO pārstāvji cer, ka sasniegtais progress ļaus nākamo sarunu kārtu sarīkot vēl šogad.
Krievija turpina palielināt savu bruņoto spēku klātbūtni Krimā, taču tai var būt grūtības ar cilvēkresursu palielināšanu. Tāpat Krievijai arvien grūtāk ir īstenot aviācijas uzlidojumus Ukrainai. Par to ir pārliecināti militārie eksperti un politologi. Taču arī šīs brīvdienas ir sākušās ar kārtējiem triecieniem vairākos reģionos.
Latvija ir atbrīvojusies no pretrunīgi vērtētas un padomju pagātni slavinošas liecības par spīti krievvalodīgās sabiedrības daļas iebildumiem. Šādi galvenokārt ārvalstu medijos tiek raksturota vakar notikusī Uzvaras parka pieminekļa obeliska demontāža. Vienlaikus tiek norādīts, ka arī Latvijai var nākties rēķināties ar Krievijas pretreakciju.
Sabiedrībai, tostarp Eiropas ziemeļos, arvien aktīvāk ir jāsāk domāt par resursu gudru izmantošanu, jo arī ūdens var kļūt par vienu no mūsu drošības galvenajām prioritātēm. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Globālās ūdens partnerības Vidusjūras reģiona nodaļas vadītājs un Atēnu universitātes vides ķīmijas un okeanogrāfijas profesors Maikls Skuloss. Lai diskutētu par ūdens resursu pieejamību, no 23. augusta līdz 1. septembrim Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notiek Pasaules ūdens nedēļa.
Otrdien, 23. augustā, Ukrainā notiks jau otrais Krimas platformas samits. Tā ir starptautiska iniciatīva, kuras mērķis ir meklēt veidus, kā panākt Krievijas okupētās Krimas atgriešanos Ukrainas sastāvā. Kara dēļ samits šogad notiek virtuāli, taču Ukrainas amatpersonas ir apņēmības pilnas starptautisko uzmanību Krimai tikai palielināt.
Krievijas spēki piektdienas rītā kārtējo reizi apšaudījuši vairākas Ukrainas pilsētas, bet Ukrainas puse veikusi vairākus uzbrukumus munīcijas noliktavām un lidlaukam Krievijas kontrolētajās teritorijās, tostarp okupētajā Krimā. Vienlaikus izskanējušas bažas, ka piektdien varētu būt gaidāmas kādas provokācijas Krievijas spēku kontrolētajā Zaporižjas atomelektrostacijā (AES).
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) nodrošināt Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) drošību, kur pēdējo nedēļu notikumi raisījuši bažas par kodolkatastrofu. Tikmēr Krievija noraidījusi ANO ģenerālsekretāra aicinājumu izveidot ap staciju demilitarizētu zonu. Turpinot apsūdzēt Ukrainu kodolobjekta apšaudīšanā, Krievijas spēku vadība pieļauj, ka stacijas darbība pat varētu tikt apturēta.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien paziņoja, ka Vācija uz laiku samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi gāzei, lai palīdzētu patērētājiem, kuriem gaidāmi lielāki rēķini par enerģijas patēriņu. Ņemot vērā gāzes piegāžu samazināšanos no Krievijas, Vācijai neizdosies sasniegt gāzes krājumu uzkrāšanas mērķus, paziņojis Vācijas enerģētikas regulatora vadītājs.