Lielbritānija lūdz vēl vienu “Brexit” pagarinājumu
Piektdien, 12. aprīlī, beidzas pirmais pagarinātais termiņš, līdz kuram Lielbritānijai būtu vai nu jāapstiprina panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības, vai arī jāizstājas bez vienošanās. Ņemot vērā to, ka līdzšinējā vienošanās Lielbritānijas parlamentā noraidīta jau trīs reizes, taču reizē noraidīta arī iespēja izstāties bez vienošanās, Lielbritānijas premjerministre oficiāli lūgusi Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku sniegt laiku līdz 30. jūnijam.
Nosūtītajā vēstulē Terēza Meja paudusi cerību, ka spēs panākt vienošanos par izstāšanos ātrāk, lai Lielbritānija varētu izvairīties no dalības Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas gaidāmas maija beigās. Brisele iepriekš apstiprinājusi, ka gatava piešķirt pagarinājumu, taču oficiāli par šo lēmumu Eiropadome spriedīs ārkārtas sammitā trešdien, 10. aprīlī.
Izskanējis, ka Eiropadome Lielbritānijai varētu ļaut izstāšanās termiņu pagarināt pat līdz gadam. Tomēr pret šādu scenāriju nostājas “Brexit” atbalstītāji Lielbritānijas parlamentā, kas bažījas, ka tādā gadījumā izstāšanās process ir apdraudēts.
Somijas parlamenta vēlēšanas sola pārmaiņas
Svētdien, 14. aprīlī, pie vēlēšanu urnām dodas Somijas pilsoņi, lai izvēlētos jaunu parlamentu. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka balsojumā sakāvi varētu piedzīvot līdzšinējā premjerministra Juhas Sipilas Centra partija, kura mēnesi pirms balsojuma paziņoja par valdošās centriski labējās koalīcijas izjukšanu. Lai gan otrā vieta tiek prognozēta viņu koalīcijas partneriem – konservatīvajiem spēkiem –, abām partijām var nepietikt balsu valdošās koalīcijas kodola veidošanai.
Uzvara tiek prognozēta opozīcijā esošajiem sociāldemokrātiem, kam varētu tikt uzticēta jaunas, centriski kreisas koalīcijas veidošana. Tomēr daudz kas būs atkarīgs no šo vēlēšanu “melnā zirdziņa” – eiroskeptiskās un pret imigrāciju noskaņotās “Somu partijas”. Lai gan visas pārējās partijas paziņojušas, ka ar to vienā koalīcijā nestrādās, partijai tiek prognozēts trešais labākais rezultāts un līdz ar to pietiekami daudz balsu, lai apgrūtinātu tradicionālas centriski kreisas vai centriski labējas koalīcijas izveidi.
Izraēlas parlamenta vēlēšanās sola sīvu cīņu
Tikmēr Izraēlas parlamenta vēlēšanās otrdien, 9. aprīlī, uz piekto termiņu premjerministra amatā pretendē premjerministrs Benjamins Netanjahu un viņa vadītie labējie spēki. Ja viņam izdosies uzvarēt arī šoreiz, Netanjahu, visticamāk, kļūs par visilgāk valdījušo premjerministru Izraēlas vēsturē. Tomēr ēnu uz viņa izredzēm met izvirzītās apsūdzības korupcijā. Saistībā ar tām viņš riskē kļūt arī par pirmo valdības vadītāja amata ieņemšanas laikā tiesāto Izraēlas premjerministru.
Vienlaikus socioloģiskās aptaujas liecina, ka sīvu pretestību Netanjahu var izrādīt politiskais jaunpienācējs – bijušas Izraēlas armijas ģenerālštāba priekšnieks Benjamins Gancs. Viņam izdevies apkopot labēji centriski noskaņotu opozīciju, kas ievēlēšanas gadījumā sola pārmaiņas un pragmatiskāku politiku.
Netanjahu tikmēr stiprinājis atbalstu Izraēlas nacionālistu vidū, solot uzsākt Rietumkrasta teritorijā esošo ebreju apmetņu aneksiju Izraēlas sastāvā, lai gan to asi nosoda palestīniešu pašpārvaldes pārstāvji un lielākā daļa starptautiskās sabiedrības.
