Ceturtdienas rītā Kraistčērčā zemes klēpī guldīti vēl divi no piecdesmit Jaunzēlandes masu slepkavības upuriem. 24 gadus vecais Tariks Omārs un 14 gadīgais Sajāds Milne. Viņa sērojošā māte arī atradās mošejā šaušanas laikā, bet spēja izglābties.
Šī traģēdija uz mūžiem mainījusi Jaunzēlandes vēsturi, tagad mainīsies tās likumi. Tā paziņojusi Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, kas lēmusi rīkoties, lai pēc iespējas vairāk tiktu samazināta iespēja, ka līdzīgas traģēdijas atkārtotos.
Jau tuvākajā laikā tiks aizliegta visu militāra stila pusautomātisko ieroču un lielizmēra aptveru tirgošana, kā arī pakāpeniski ieviesti stingrāki labojumi ieroču aprites likumos.
“Vispirms izņemsim no aprites tos ieročus, kuri ir kritiski svarīgākie šajā problēmā. Mūsu piedāvājums gandrīz tūlītēji izlabos situāciju. Taču ir arī citas lietas, kas jāpadara saistībā ar licencēšanas, reģistrēšanas un glabāšanas jautājumiem. Uzskatām, ka ir nepieciešama vesela virkne ar labojumiem, kas tiks pieņemti otrajā reformu kārtā,” uzsvēra premjerministre.
Reformēt ieroču aprites likumus Jaunzēlande centusies jau vairākkārt, taču līdz šim nesekmīgi. Eksperti norāda, ka šoreiz tas varētu izdoties. Līdzīga pieredze ir arī kaimiņvalstij Austrālijai, kas pēc vairākām masu šaušanām arvien ciešāk ierobežojusi ieroču iegūšanas iespējas.
“Citos gadījumos es brīdinātu par ievērojamu izmaiņu veikšanu likumos uzreiz pēc šāda notikuma, jo lēmumi šādos brīžos var būt pārāk emocionāli un nepietiekami labi pārdomāti. Tomēr šis nav tāds gadījums. Izskanējušie piedāvājumi par likumprojektiem tikuši piedāvāti un rekomendēti vairākkārt, jau kopš 1997. gada,” norādīja jurists Džerods Gilberts.
Jaunzēlandes valdība gatava nākt pretī ieroču īpašniekiem un no viņiem tos atpirkt.
Pagaidām nav zināmas precīzas summas, cik tas valstij izmaksātu, jo Jaunzēlandē nav vienota ieroču reģistra. Arī to valdība sola labot.
Amatpersonas prognozē, ka to atpirkšana varētu izmaksāt starp 100 miljoniem un 200 miljoniem dolāru. Taču tā ir cena, kura ir jāsamaksā, lai nodrošinātu apdzīvoto vietu drošību.
Zināms, ka 28 gadus vecais masu slaktiņa sarīkotājs Brentons Tarants četrus no pieciem uzbrukumā iegādātajiem ieročiem bija iegādājies legāli no lielākā Jaunzēlandes ieroču izplatītāja. Uz ieročiem viņš bija uzrakstījis citu rasistiski motivētu masu slepkavu vārdus, kā arī Dienvidslāvijas karu laika serbu komandieru un vēsturisku karavadoņu vārdus, kas Balkānos cīnījās pret Osmāņu impēriju.
