Somijas vēlēšanas: valdošo spēku sodīšana un fragmentēts parlaments
Pēc svētdien, 14. aprīlī, notikušajām parlamenta vēlēšanām neviena partija nav spējusi iegūt vairāk par 18% balsu, liecinot par sarežģītu valdības veidošanas procesu. Pirmajā vietā ar 17,7% opozīcijā strādājušie sociāldemokrāti, kuriem tas ir labākais rezultāts pēdējo gadu desmitu laikā. Tomēr kreisi centriskas koalīcijas veidošanu apgrūtina labējo spēku panākumi – otrajā vietā ar 17,5 balsīm pret imigrāciju noskaņotā Somu partija, bet trešajā – labēji centriskā Nacionālās koalīcijas partija, aiz sevis atstājot premjerministra Sipilas centra partiju.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta Somu partijas panākumiem, kas ir lielāki nekā prognozēts. Iepriekšējo vēlēšanu pieredze liecina, ka šo partiju izdevās sašķelt, iekļaujot to valdošajā koalīcijā.
Ukraina izšķir valsts nākotni prezidenta vēlēšanās
Svētdien, 21. aprīlī, pie vēlēšanu urnām dodas Ukrainas pilsoņi, lai otrajā kārtā izvēlētos prezidentu – vai nu līdzšinējo valsts vadītāju Petro Porošenko, vai jaunpienācēju politikā un pirmās kārtas uzvarētāju aktieri Volodimiru Zelenski. Prezidents Porošenko izteicies, ka, balsojot par viņu, ukraiņi izvēlas stabilitāti un drošību. Tikmēr Zelenskis sola jaunu, mūsdienīgu politiku.
Favorīts balsojumā ir Zelenskis, tomēr Porošenko ir izdevies samazināt viņa atrāvienu. Abi līderi sola turpināt Ukrainas kursu ciešākai sadarbībai ar Eiropas Savienību un pieprasa no Krievijas atgriezt anektēto Krimu, kā arī Ukrainas nekontrolētās teritorijas Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
ASV gaida Millera ziņojumu publiskošanu
ASV politiķi, mediji un sabiedrība šonedēļ gaida Roberta Millera īpašās izmeklēšanas ziņojuma izvērstākas versijas publicēšanu. Iepriekš kļuva zināms, ka Millers neizvirzīs apsūdzības pret prezidentu Donaldu Trampu par sadarbošanos ar Krieviju, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātus, kā arī par mēģinājumiem ietekmēt izmeklēšanas gaitu. Lai gan pilns ziņojuma teksts netiks publicēts, publiski pieejamā dokumenta daļa varētu sniegt plašāku informāciju par izmeklēšanas gaitu un secinājumiem. Donalds Tramps izmeklēšanu ilgstoši kritizējis un saucis par “raganu medībām”.
Tikmēr viņa kritiķi meklēs atbildi uz jautājumu, vai Millers nav izvirzījis apsūdzības, jo sazvērestības un izmeklēšanas ietekmēšanas no prezidenta puses tiešām nav bijis, vai arī izmeklētājam tomēr bijušas aizdomas, kuras viņš izvēlējies nepārvērst oficiālās apsūdzībās pierādījumu trūkuma dēļ. Iepriekš šīs izmeklēšanas gaitā tika apsūdzēti seši bijušie Trampa padomnieki, 26 Krievijas pilsoņi, trīs Krievijas uzņēmumi un vēl vairākas personas.
Kaljulaida Maskavā tiksies ar Putinu
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ceturtdien, 18. aprīlī, dosies uz Maskavu, kur gaidāma Igaunijas vēstniecības atklāšana pēc renovācijas. Tās laikā gaidāma tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Igaunijas prezidente tikšanos nosaukusi par normālu diplomātisku praksi un aicinājusi nemeklēt tajā apslēptu jēgu. Viņa arī uzsvērusi, ka ar Krieviju ir nepieciešams dialogs pat gadījumā, ja praktiski abas puses nevar vienoties par gandrīz nevienu lietu, kā arī to, ka mazām valstīm nevajadzētu ieslīgt mazvērtības kompleksos, bet runāt ar lielvalstu pārstāvjiem kā līdzīgiem ar līdzīgu.
