Balsojums par “Brexit” vienošanos Lielbritānijas parlamentā: otrais dubls
Otrdien gaidāmajā balsojumā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja centīsies vēlreiz pārliecināt deputātus atbalstīt viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības. Iepriekšējā balsojumā premjerministre piedzīvoja smagu sakāvi, taču tagad Meja cer, ka viņas izteiktie piedāvājumi varētu mainīt deputātu viedokli. Turklāt tagad nenovēršami tuvojas iepriekš nosauktais izstāšanās datums – 29. marts.
Premjerministre solījusi, ka gadījumā, ja vienošanos neatbalstīs arī šoreiz, deputāti varēs balsot par diviem citiem risinājumiem. Vispirms tiks piedāvāta iespēja nobalsot par izstāšanos bez vienošanās. Līdz šim deputāti no visām partijām lielākoties izteikušies, ka to nevēlas.
Ja tas atspoguļosies arī balsojumā un šāds scenārijs tiks noraidīts, deputāti varēs balsot par izstāšanās termiņa pagarināšanu. Brisele likusi noprast, ka šādā gadījumā Eiropas Savienība būtu pretimnākoša un to ļautu darīt.
Tomēr tas rada papildu jautājumus par to, vai piešķirtajā papildu laikā izdosies panākt kādu citu vienošanos, kas apmierinātu lielāko daļu parlamenta deputātu. Turklāt situāciju vēl vairāk sarežģī gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Ja “Brexit” tiktu novilcināts, atklāts paliek jautājums – vai Lielbritānijai arī būtu jārīko šis balsojums, un ja nē – kā Lielbritānija kā dalībvalsts tiks pārstāvēta nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā.
Eiropas Savienība diskutē par nākotnes vīziju
Eiropas Parlaments nākamajā dienā pēc Lielbritānijas balsojuma tiksies Strasbūrā, lai pārrunātu tālāko “Brexit” procesa gaitu atkarībā no tā, par ko briti būs nobalsojuši.
Vēl pirms noteiktā 29. marta gaidāms Eiropas Savienības pavasara samits, kur tiks spriests par to, kā uzlabot Eiropas Savienības konkurētspēju un ietekmi uz globālās skatuves.
Paredzams, ka tiks runāts arī par atšķirīgo skatījumu par to, uz kādiem principiem Eiropas Savienībai būtu jāattīstās. Aizvadītajā sestdienā Vācijas Kristīgo demokrātu partijas vadītāja Annegrēta Krampa-Karenbauere, kuru sauc par Vācijas kancleres Angelas Merkeles topošo politisko mantinieci, nāca klajā ar savu redzējumu, kas atšķīrās no Francijas prezidenta Emanuela Makrona vairāk liberālās vīzijas.
Viņa aicinājusi pārāk neaizrauties ar centralizētas un federalizētas Eiropas Savienības idejām, kur arvien vairāk funkciju no dalībvalstīm tiek deleģēts Eiropas Savienības institūcijām. Krampa-Karenbauere arī neatbalsta Makrona idejas par Eiropas Savienības līmeņa minimālās algas noteikšanu un citām Eiropas līmeņa iniciatīvām.
Vācijas politiķe vēlas stingrāku robežu kontroli un atšķirībā no Makrona izteikusies, ka dalībvalstis varētu pašas izvēlēties atšķirīgu pieeju migrācijas aspektu uzlabošanā – tā varētu būt zināma piekāpšanās tādām valstīm kā Polija un Ungārija, kas kategoriski noraidīja bēgļu uzņemšanas kvotas un jebkādu līdzīgu šāda veida politiku nākotnē.
Vienlaikus Krampa-Karenbauere uzsvēra, ka vēlas panākt pastāvīgu Eiropas Savienības vietu ANO Drošības padomē (Francija ir pastāvīgā Drošības padomes dalībvalsts, bet Vācija nav), kā arī likvidēt Eiropas Parlamenta dārgās izbraukuma sesijas uz Francijas pilsētu Strasbūru. Abas šīs iniciatīvas nav gatava atbalstīt Parīze.
“Islāma valsts” teritoriālā sakāve
Ļoti iespējams, ka šonedēļ Sīrijā varētu tikt sakauts pēdējais teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” kontrolētais anklāvs. Apvienotā Sīrijas arābu un kurdu armija 1. martā paziņoja par pēdējās ofensīvas uzsākšanu, un pēdējās dienās kaujas atjaunojušās ar īpašu intensitāti. Aplenktie kaujinieki diez vai spēs ilgāk pretoties.
Liela daļa no viņiem jau padevusies, un no teritorijas izvesti arī tūkstošiem civiliedzīvotāju. Nelielā Baguzas ciema atbrīvošana pieliktu simbolisku punktu vairāk nekā četrus gadus ilgajai “Islāma valsts” militārajai kampaņai, kuras augstākajā posmā grupējums kontrolēja aptuveni trešdaļu no Sīrijas un Irākas teritorijas.
Tomēr iepriekšējā vēsture un pieredze liecina, ka lielām svinībām diez vai būs pamats, jo “Islāma valsts” kaujinieki gan Sīrijā, gan ārpus tās turpinās radīt draudus. Turklāt džihādistu grupējuma sakaušana nenozīmē Sīrijas pilsoņu kara beigas.
Atsevišķas valsts teritorijas joprojām kontrolē trīs dažādi spēki – kontroli pār lielāko daļu valsts teritorijas atguvusi Bašara al Asada armija, taču Idlibas provincē saimnieko Turcijas atbalstītie arābu nemiernieki, kas karo pret Asada režīmu, bet ziemeļos teritorijas otrpus Eifratas upes kontrolē kurdu pašaizsardzības vienības, kas ir naidīgas gan pret Asadu, gan Turciju.
