Imperatora atteikšanās no troņa sākās ar vairākām privātām ceremonijām Tokijas imperiālajā pilī. Šīs ceremonijas no plašākas sabiedrības acīm bija slēptas, taču virkne cilvēku tik un tā pulcējās pils pakājē, lai būtu klāt šajā mirklī.
Vēlāk Tokijā galvenā ceremonija, lai atteiktos no troņa, notika imperatora pilī, klātesot 300 cilvēkiem, tostarp citiem karaliskās ģimenes locekļiem, premjeram Sidzo Abem un ministriem. Zālē tika ienestas imperatora regālijas – sens zobens un dārgakmens -, Akihito veica atteikšanās no troņa rituālu.
Savā pēdējā uzrunā, stāvo blakus savai sievai imperatorei Mikito, viņš „Japānai un pasaulei” novēlēja „mieru un laimi”.
„Šodien es noslēdzu savus imperatora pienākumus. Kopš kāpšanas tronī pirms 30 gadiem esmu pildījis imperatora pienākumus ar dziļu uzticību un cieņu pret tautu. Es no sirds pateicoties tautai, kas mani pieņēma un atbalstīja manā lomā kā valsts simbolam. Kopā ar imperatori es patiesi vēlu, lai jaunā ēra ir stabila un auglīga. Un es no visas sirds lūdzos par mieru un laimi visiem cilvēkiem Japānā un visā pasaulē,” sacīja Akihito.
Lai gan imperatoram pēckara Japānā ir vien ceremoniāla loma, Japānas dziļi ceremoniālajā kultūrā viņš tiek uzskatīts par nācijas simbolu, un imperatoru maiņa nozīmē veselas ēras maiņu.
"Iepriekšējā imperatora Hirohito ēra beidzās ar viņa nāvi, tā kā tolaik valdīja lielas skumjas. Taču šoreiz imperators pabeidzis savus pienākumus un nodod varu kroņprincim. Šajā ziņā tas ir svinīgs un priecīgs notikums!" stāstīja Tokijas iedzīvotājs Mitsuhiro Sugita.
Imperators Akihito tronī kāpa 1989. gadā pēc sava tēva Hirohito nāves. Viņa tēvs bija kara laika imperiālās Japānas valdošais monarhs, kuram pēc sakāves nācās atteikties no politiskās varas un no Japānas mitoloģijas piedēvētās dievišķās dabas. Valdīšanu viņš sāka ar atvainošanos Ķīnai par Otrā pasaules kara laika noziegumiem:
"Var teikt, ka pēdējās trīs desmitgades Akihito bija Japānas galvenais savas vēstures pieņemšanas vēstnesis. 90. gados, kad sākās viņa ēra, viņš atspoguļoja vienošanos sabiedrībā, ka Japānai jādara vairāk, lai līdzinātos Vācijai attiecībā uz atbildības uzņemšanos par karu. Viņa tēva Hirohito laikā tas nebija tik viegli, ņemot vērā, ka tas bija karš, kurš tika uzsākts viņa vārdā.
Kad vara tika nodota Akihito, viņš uzskatīja, ka Japānas nacionālajās interesēs ir atjaunot Japānas imperiālistiskās agresijas upuru pašcieņu un tādējādi atgūstot arī pašas Japānas pašcieņu.
Tāpēc viņš ceļoja pa visu Āziju, cenšoties sadziedēt kara radītās brūces," stāstīja Tempļa universitātes Japānas studiju profesors Džefs Kingstons.
Akihito labprātīgā atteikšanās no valdīšanas saistīta ar viņa cienījamo vecumu. Imperatora pilnvaras tiks nodotas viņa dēlam Naruhito. Tiek gaidīts, ka viņš varētu turpināt līdzīgu samierniecisku kursu.
59 gadus vecais Naruhito oficiāli kāpa Japānas imperatora tronī otrdienas pusnaktī, kas ir pulksten seši vakarā pēc Latvijas laika. Naruhito atsevišķā ceremonijā nodotas imperatora regālijas.
Izglītots rietumvalstīs, viņš ir precējies ar līdz šim kroņprincesi, tagad imperatori Masako. Abiem ir tikai viens bērns – princese Aiko. Taču pašreiz viņa nevar pretendēt uz troni, jo Japānas likumi to aizliedz mantot sievietēm. Līdz ar to nākamais rindā uz troni ir jaunā imperatora brālis Fumihito.
"Naruhito ir neparasts un neatkarīgs domātājs. To var spriest pēc viņa sarakstītās grāmatas. Turklāt mācījies ārzemēs. Viņš turpinās tēva iesākto ceļu, taču viņam noteikti būs arī savs atšķirīgais redzējums," komentēja Kingstons.
Japānas imperatora ģimene ir pasaulē senākā aristokrātiskā dinastija. Japānā pierasts uzskatīt, ka tā bez pārtraukuma valdījusi kopš sestā gadsimta pirms mūsu ēras.
Līdz ar Naruhito kāpšanu tronī Japānas kalendārā arī sākusies jaunā imperatora ēra, kas nosaukta „Reiwa”, un tulkojumā nozīmē „kārība” un „harmonija”.
