Ņemot vērā, ka uzbrukums plānots vairākus gadus, drošības dienestiem nākas atbildēt uz jautājumu par to, vai, apkarojot islāma radikāļus, atstātas novērtā citas ekstrēmisma formas.
Labējā ekstrēmista sarīkotais terorakts līdz pamatiem satricinājis līdz šim salīdzinoši mierīgi dzīvojošo Jaunzēlandi, kur līdz šai traģēdijai nebija noticis neviens šāda veida uzbrukums.
Turklāt kā izrādījies – iespējamie uzbrucēji meklēti nepareizos virzienos. Līdzīgi kā citur liela drošības dienestu uzmanība pievērsta islāma radikālismam, kā arī Jaunzēlandes pamatiedzīvotāju maoru separātisko grupējumu aktivitātēm.
Taču pēc Taranta publicētā manifesta var spriest, ka uz asinspirts sarīkošanu viņu iedvesmoja norvēģu masu slepkava Anderss Bērings Breivīks. Viņš 2011. gadā nogalināja 77 cilvēkus, tostarp daudzus nepilngadīgos, Norvēģijas Darba partijas jaunatnes nodaļas vasaras nometnē Ūteijas salā. Arī Norvēģijā līdz tam brīdim nebija sarīkota neviena masu slepkavība.
Savā manifestā Tranats arī pieminējis zviedru Antonu Lundinu Petersonu, kurš ar zobenu uzbruka imigrantu bērnu apmeklētai skolai, nogalinot skolotāju un skolnieku un vairākus ievainojot. Terorisma eksperti norāda – šis ir kārtējais atgādinājums tam, ka pretterorisma aktivitātēm ir vairāk jākoncentrējas arī uz labējā ekstrēmisma apkarošanu.
“Notikušais radīs daudz jautājumus drošības iestādēs, jo lielākā daļa izlūkošanas un citu resursu terorisma novēršanā bijuši novirzīti uz Jaunzēlandes islāma kopienu. Tas nozīmē, ka pietiekami resursi netika nodrošināti galēji labējo ekstrēmistu izsekošanai,” norādīja terorisma un drošības eksperts Pols Bukanans.
“Taranta manifests liecina, ka viņš ir izteikts baltās rases pārākuma atbalstītājs un uzbrukumu plānojis divus gadus, un nav izslēgts, ka varētu būt darbojusies pat vesela teroristu šūniņa. Tā kā mums tas ir pamošanās mirklis, jāsaprot, kā Jaunzēlande ir kļuvusi par šādas politiskās konfrontācijas upuri, kas iepriekš pieredzēta ASV un Eiropā,” sacīja Bukanans.
Eiropā asiņaināko šāda veida uzbrukumu pēdējos gados sarīkoja džihādisti, kad Francijā 2015. gadā tika atklāta uguns vairākās izklaides vietās, nogalinot 130 cilvēkus. Arī lielākā daļa pārējo asiņaināko uzbrukumu bijuši saistīti ar islāma ekstrēmismu. Taču ASV piedzīvojusi virkni cita veida slaktiņu skolās un publiskās vietās, un aptuveni divas trešdaļas no tiem pēdējos gados bijusi saistīta ar galēji labējo ekstrēmismu, tostarp masu slaktiņš melnādaino baznīcā Čārlstronā un Pitsburgas sinagogā
