"Ģimenes ārsta darbības pārtraukšanas dēļ doktorāts slēgts uz nenoteiktu laiku" – tāds uzraksts nu ir pie mūžībā aizgājušā ģimenes ārsta prakses durvīm Ēdolē. Tur ir palicis viss tā, kā bija ārsta darbā, pēdējo reizi izejot pa durvīm. Bet telpas atrodas otrajā stāvā, un, atverot tur jaunu praksi, jānodrošina piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Aptuveni 200 pacientu, kas bija minētajā praksē, pārņēmusi daktere Sarmīte Opmane, kas strādā Kuldīgā. Viņas praksē nu ir teju 2000 pacientu. Viņa norādīja, tas ir maksimums, citādi cietīs kvalitāte.
"Jo nav vairs tā iespēja tajā lielajā barā apsēsties un pajautāt, kaut vai ir tīri cilvēcīgi par veco kaiti, vēl kaut ko. Ja tīri mehāniski izdara to sasāpējušos jautājumu, tās profilaktiskās lietas uzreiz automātiski paliek malā, kas nav pareizi," sacīja Opmane.
"Mēs no savas puses esam nodrošinājuši, ka iedzīvotājiem būtu iespēja nokļūt Kuldīgā ar pagasta autobusu. Mēs cilvēkus aizvedam un atvedam atpakaļ uz Ēdoli," pastāstīja Ēdoles pagasta pārvaldes vadītāja Anda Upleja.
Pašlaik Kuldīgas novadā 18 ģimenes ārstu vietā palikuši 15. Katram prakses ir jau nokomplektētas, tāpēc no citiem ģimenes ārstiem var pārņemt vien dažus simtus, bet ne visus pacientus. Līdzīgi ir arī Skrundā, kur bija trīs ģimenes ārsti, bet nu ir divi. Prakses ir pārslogotas.
"Mēs esam iesaistījuši apkārtējos novadus, tai skaitā Dienvidkurzemi, tai skaitā Saldu, kur mēs esam lūguši ģimenes ārstu prakšu īpašniekiem, ārstiem pieņemt šos cilvēkus, tā arī notiek," sacīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietniece Nellija Kleinberga ("Kuldīgas novadam").
"Es nezinu īsti, ko es gaidu, droši vien būšu spiesta sameklēt to jauno ģimenes ārstu. Manuprāt, būtu ļoti labi un es būtu priecīga, ka ģimenes ārsts būtu te uz vietas, Skrundā. Man tas ir tiešām svarīgi. Es nestrādāju tikai Skrundā, es arī braucu uz darbu, man tas ir svarīgi regulāri apmeklēt, tad
man ir jākavē vesela darba diena, lai es aizbrauktu pie ģimenes ārsta," pastāstīja skrundeniece Dace Kudore.
Pašlaik Latvijā ir 1220 ģimenes ārstu. No tiem 439 ir vecumā virs 64 gadiem. Tieši pensionēšanās ir galvenais iemesls, kāpēc ārsti beidz savas darba gaitas. Turklāt ģimenes ārstu trūkums ir problēma reģionos, ne Rīgā un Pierīgā, norādīja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
Ārstus pašlaik meklē Liepājā, jau minētajā Skrundā, arī Valkas, Valmieras, Madonas, Aizkraukles un Jēkabpils novadā.
"Katru gadu rezidentūru beidz 25, 30, pat pāri 30, kā kuru gadu, jaunie ģimenes ārsti. Varbūt pat nav nepietiekoši, jo īstenībā mums jau ir jaunajiem visiem jānodrošina vieta. Cita lieta ir, kāpēc jaunie ārsti nevēlas doties strādāt uz reģioniem," pauda NVD Līgumpartneru departamenta vadītāja Daiga Vulfa.
Lai kļūtu par ģimenes ārstu, jāmācās deviņi gadi. Tai laikā ne vienam vien jau ir izveidota ģimene, jaunie ārsti ir iesakņojušies tuvāk studiju vietai, darbs ir arī ārsta otrajai pusītei, to visu mainīt ir grūti. Tas tiek minēts kā galvenais iemesls, kāpēc reģionus par savu darbavietu viņi izvēlas retāk.
Turpmākajos gados situācija neuzlabosies –
šogad pelnītā atpūtā Latvijā dosies 25, nākamgad 45, vēl pēc gada 62 ģimenes ārsti.
Tikmēr reģionos viens no cerību stariem ir pašvaldību stipendijas rezidentiem. Kuldīgas novadā šobrīd tajā ir piesaistīti divi topošie ārsti un ir izsludināta jauna pieteikšanās.
