Tas ir būtisks ieguvums šaušanas prasmju apguvē ne tikai skolēniem, bet arī jaunsargiem un citiem interesentiem, uzsver skolā.
Jaunā šautuve ierīkota vienā no Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas palīgēkām, kura ir atvēlēta valsts aizsardzības mācības apgūšanai. 10 metru garumā tur līdzās ir pieci celiņi, šautuve ir atbilstoša ergonomiskajiem noteikumiem, tas nozīmē - mūsdienām atbilstošu ventilāciju un apgaismojumu.
Par skolas līdzekļiem veikts kosmētiskais remonts un telpas tiek uzturētas, bet no Jaunsardzes centra nodrošināts atbilstošs inventārs un ekipējums.
Līdz šādas šautuves ierīkošanai praktiskās nodarbības galvenokārt notika laukā.
Valsts aizsardzības mācības skolotājs, jaunsardzes instruktors Viesturs Zviedris stāstīja, ka šaušanas saskaņoja ar Zemessardzi. “Tuvākā Zemessardzes šautuve ir poligons Upīškalnā, Kurmāles pagastā. Braucām uz turieni, uzstādījām mērķus. Tad, kad varēja šeit, pie skolas, kaut ko minimāli, jo šeit apkārt ir skola, kur ir dzīvojamā zona, tātad tas viss ir drošība. Šeit var darīt kaut vai ziemas bargākos laika apstākļos, kad ārā svilpo vējš, mēs varam šeit trenēties,” stāstīja Zviedris.
Pirms tikt pie praktiskās šaušanas, ir apgūts vairums citu prasmju – vispirms drošība, rīkojoties ar ieroci, pareiza elpošana, fiziskā, tehniskā un taktiskā sagatavotība, arī psiholoģiskā noturība.
Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas skolnieks Kristers Skrubis ieroci izjaukt un salikt trenējas arī ar aizvērtām acīm, tā pārbaudot savas prasmes. Viņš atzina, ka nākotnē gribētu iekļūt militārajā specvienībā.
Šobrīd Valsts aizsardzības mācības programma ir sagrupēta trīs moduļos. Ieroču mācībai atvēlēti aptuveni 30 %.
Jaunsardzes centra vadītājs Aivis Mirbahs uzsvēra, ka šobrīd šaušanas nodarbības var realizēt 95% izglītības iestāžu, jo mācībās tiek izmantoti tikai pneimatiskie ieroči.
Tomēr jaunām šautuvēm ir vairāk priekšrocību. Līdzīga sadarbība infrastruktūras izveidē kā Kuldīgā ir bijusi vairākās vietās, piemēram, Ilūkstē, Salacgrīvā, arī Aizputē.
“Mēs atceramies, ka tipveida skolās, kas celtas padomju laikos, visās šautuves bija iekšā, un tad ir izglītības iestādes, kuras atjauno šīs šautuves vai nav pat viņas aizslēguši visās šais darbošanās laikā. Un tad, kad būs sakārtoti valsts aizsardzības mācības primārie izaicinājumi, tad tas lielais mērķis Jaunsardzes centram ir, ka 10 gadu laikā visās izglītības iestādēs, tur, kur tiks realizēta vidējā izglītība, attīstīt infrastruktūru, konkrēti šautuves,” stāstīja Aivis Mirbahs.
Pašlaik valsts aizsardzības mācība kā izvēles priekšmets tiek īstenota 147 Latvijas skolās, un to apgūst aptuveni 10 500 skolēnu. Aivis Mirbahs uzsvēra, ka pēc šī priekšmeta obligātas ieviešanas praktiskā šaušana nebūs obligāta tiem, kas kāda iemesla dēļ to nevēlēsies. Savukārt skolēni, kas jau šobrīd to apgūst, aptaujā tieši šaušanas nodarbības atzīmējuši kā interesantākās.
