Dienas ziņas

Tapusi "Dzīvesziņas un arodu sēta"

Dienas ziņas

No krastiem izgājusi Tērvetes upe

Iznācis pētījums par suitu cimdiem

Iznācis apjomīgs pētījums par suitu cimdiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Spilgti, krāšņi, rakstu rakstiem izrakstīti – tādi ir suitiem raksturīgie cimdi, kas atšķiras no citviet Latvijā tapušajiem. Lai apzinātu šo bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, līdz šim apzinātais izdots apjomīgā pētījumā, kas ir noderīgs ne tikai pētniekiem, bet arī tiem, kuri vēlas adīt.

Aiz vairāk nekā 650 lappušu plašā pētījuma slēpjas 10 gadu darbs. Nu te vienuviet ir apkopoti aptuveni 90% to suitu cimdu, kas atrodami un ir dokumentēti dažādos Latvijas muzejos un krātuvēs. Bet skaits, aiz kura punktu nevarēs likt nekad, ir pašā suitu kopienā individuālajos krājumos saglabātie un rūpīgi taupītie, ko adījušas dzimtu iepriekšējās paaudzes.

Arī daļa šo cimdu pāru nu ir iegūlusi grāmatas lapās.

Etniskās kultūras centra "Suiti" vadītāja Dace Martinova pauda: "Saknes aug jau no 2011. gadā, kad biedrība īstenoja pirmo lauka pētījumu. Jo šo lietu vairāk kustina, jo vairāk pērles no tā izbirst. Uzradās pavisam unikāli eksemplāri, kas iepriekš nebija dokumentēti."

Savukārt Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte norādīja: "Tas ir viens no pakāpieniem ceļā uz cimdu Latvijas cimdu enciklopēdiju. Bet tāds stiprs pakāpiens, nevis ļodzīgs, nevis plāns, bet tāds, ka var pakāpties, lai veidotu latviešu cimdu pasauli."

Vecākie cimdu pāri ir datēti ar 19. gadsimtu. Katram ir ne tikai fotogrāfija, bet arī tehniskais zīmējums, kurā izzināts ceļš, kā cimds tapis. Lai to varētu izdarīt pēc iespējas precīzāk, etniskās kultūras centrs "Suiti" rīkojis piecu mēnešu ilgas attālinātas meistarklases, teju katram cimdu pārim nelielu fragmentu adījusi arī grāmatas tehniskās redaktores Baibas Pilānes vadītā Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi".

Pilāne skaidroja, ka vairākus rakstus izdevies atšķetināt kopīgiem spēkiem.

Cimdu adīšanas prasmes savulaik suitos bijušas augsti attīstītas, jo cimdi bija ne tikai praktisks apģērbs, bet arī ar rituālu nozīmi. Ar tiem greznojās, tos ziedoja un dāvināja dažādos godos – kristībās, īpaši daudz cimdu bija jādarina kāzām, arī bērēm bija savs pūrs. Grāmatā iekļuvuši arī Skaidrītes Nagliņas mammas Rozālijas darinātā bēru pūra cimdi. Šādu pūru cilvēks sagatavoja, vēl šai saulē esot, lai bērēs tā būtu kā viņa pēdējā pateicība visiem, kas palīdzējuši tās rīkot.

Suitu pūra glabātāja Skaidrīte Nagliņa pauda: "Mums ģimenē raksturīgi bija tā, ka, cilvēkam aizejot mūžībā, nevienam mēs neņēmām apbedītājus no biroja, mēs iztikām ar radiem, ar vīriešiem, radiem, mazbērniem, mammu, piemēram, mazdēli nesa. Un tad arī cimdi palika viena daļa tajā ģimenē. Jo nesējiem jau pienācās cimdu pāris."

Tā kā latviešu etnogrāfiskie cimdi ir iecienīti arī ārpus Latvijas, pētījums ir arī angļu valodā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti