Kuldīgas novadā ir aptuveni 90 saimniecību, kurās ir arī piena lopkopība. Tās ir dažāda lieluma – no neliela skaita līdz pat vairāk nekā pusotram simtam slaucamo govju.
Pārpildītajā zālē, kur diskusijas turpinājās divas stundas, pulcējās piensaimnieki, kuri atsaukušies Kuldīgas novada pašvaldības aicinājumam ieradās Kuldīgā.
Klātesošos uzrunāja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Baltu piens" pārstāve Mirdza Feldmane: "Ir jāpārcieš šī krīze. Manā uztverē tā ilgs līdz Jāņiem, jo Ķīnas tirgus sāk vērties vaļā; tā ir laba pazīme."
Savukārt vēl kāda zemnieku saimniecības pārstāve no Turlavas puses, kura savu vārdu atklāt nevēlējās, uzsvēra – nav gluži tā, ka viss ir slikti. Viņa stāstīja, ka ar 40 govju lielu ģimenes saimniecību viņi sevi var nodrošināt un vēl nodarbināt citus, arī veidot ietaupījumus.
Taču viens gan esot skaidrs – ja viss ir jālikvidē, kur lai vecāka gadagājuma cilvēki atrod darbu. "Tur valdībai jāskatās un jāizrēķina, kas būtu izdevīgāk… Vai tiešām būs izdevīgi visus tos piensaimniekus nogremdēt un maksāt kompensācijas, ko sola par govīm? Vai drusku nākt pretī mums, nolikt pie vietas veikalniekus, kas tādu cenu tur?" pauda piensaimniece.
Diskusijas atbalstītāju pulkam Kuldīgā pievienojās arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Sarunu laikā, viņaprāt, izkristalizējies būtiskākais: "Lielākā sāpe ir tāda, ka viņi jūtas, ka cīnās vieni paši, mēģina savas saimniecības izvilkt un neredz ilgtermiņa perspektīvu. Cerība un apņemšanās strādāt būtu, ja būtu precīzāks attīstības plāns, lai viņi zina, uz kurieni virzās."
Kuldīgas novada pašvaldība, kas ir sanākšanas ierosinātāja, meklēs iespējamos risinājumus, kā atbalstīt lauksaimniekus. Viens no tiem ir izskatīt jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu atlikšanu.
"Atcelt jau mēs nevaram, mēs varam pārcelt un neparedzēt soda procentus par kavējumu. Tas ir tas, ko mēs pārskatīsim savā novadā un aicināsim tā rīkoties arī blakus novadus," sacīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.
Vēl viens viens no priekšlikumiem – pagarināt elektrības atbalstu. Tāpat bija priekšlikumi par mēslu krātuvju izveides atlikšanu.
"Tas ir Saldus novadā, kur saimniecības uzrakstījuša iesniegumus par mēslu krātuvju sagatavošanu, viņi ir ierakstījuši iesniegumā, ka šogad to izdarīs. Bet pie šīm būvniecības izmaksām un šī zemās piena cenas reāli tas nav izdarāms," sacīja "Kalnmuiža" pārstāve Laima Stepanoviča.
"Bezakcīzes degvielas nepietiek zemniekiem, kas nodarbojas ar piena lopkopību, jo tehnika iet cauru gadu. Salīdzinot ar graudu audzētājiem, degvielas starpība ir diezgan iespaidīga," zināja teikt zemnieku saimniecības "Indrāni" saimnieks Imants Prūsis.
Sapulcē bija pārstāvis arī no kaimiņos esošā Dienvidkurzemes novada kooperatīvu asociācijas "Laura". "Es domāju, ko var izdarīt ar ciltsdarba naudu, tā ir iezīmēta ministrijas budžetā. Viņi varētu pasteidzināt, izmaksāt ātrāk. Mums ir jāizdzīvo, kā jau minēju, līdz Jāņiem. Šobrīd vajadzīga gan nauda, gan iespējami lētāk ražot, samazināt pašizmaksu. Tad arī skatīsimies gada otrā puse. Varbūt vieglāk ir uzturēt gotiņu, kad viņas sāk iet ganībās," norādīja "Laura" pārstāvis Uldis Štoss.
Kuldīgas novada pašvaldība sola vairākus priekšlikumus un lūgumu atbalstīt novada lauksaimniekus nosūtīt vairākām ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām.
''Mēs dažu dienu laikā korekti noformēsim aicinājumu un lūgumu un to plānojam izsūtīt visiem pēc adresātiem – Valsts vides dienestam, Ministru kabinetam un Zemkopības ministrijai. Redzam, ka tā ir Kooperatīvu asociācija ar atsevišķiem lūgumiem un tostarp arī kaimiņu novadi, kur mēs redzam, ka mēs varētu aicināt savus kaimiņu novadus un to vadību atbalstīt arī viņu pusē esošos zemniekus ar kādiem konkrētiem atbalsta mehānismiem," sacīja Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektores vietniece Agnese Buka.
