"Airītēs" skan vijole – mūzikas instruments, kas brīvbrīžos skanēja arī pulkveža Oskara Kalpaka rokās. Mirklis, un skaņas jau pavada marta sniegputenis. Saldus novada "Airītes" uz visiem laikiem Latvijas vēsturē ierakstīja 1919. gada 6. marts, kad bezsakaru situācijā liktenīgas kļūdas dēļ Kalpaka dzīvi te aprāva lode. Viņa un vēl vairāku cīņas biedru.
Pērnā gadsimta 20. gados te sāka veidot piemiņas vietu, vēlāk arī muzeju, kur joprojām kopā sanāk dažādas paaudzes, atceras, piemin un pārrunā to laiku notikumus.
"Mēs viennozīmīgi ejam uz attīstību ar tādu saukli "Airītes – Latvijas neatkarības kara cīņu vieta" līdz tam, ka "Airītes" ir latviešu karavīra stāstu vieta. Mēs rādām, stāstām, eksponējam latviešu karavīru stāstu, sākot no 1919. gada, līdz pat mūsdienām. Šobrīd jaunā ekspozīcija, kas ir tapšanas stadijā, kaujas priekšpostenis stāstīs par mūsdienu karavīriem, kas misijās ir pildījuši pienākumus, rūpējoties par drošību pasaulē," stāstīja Latvijas Kara muzeja filiāles "Airītes" vadītājs Roberts Sipenieks.
Bet toreiz pirms liktenīgā 6. marta stratēģiski svarīgs bija arī 3. marts. Tad Oskara Kalpaka vadībā Latvijas atsevišķais bataljons 900 karavīru sastāvā uzsāka Latvijas teritorijas atbrīvošanu no boļševikiem. Skrundas pusē jau par tradīciju ir kļuvis šai dienā rīkot pārgājienu "Oskaram Kalpakam pa pēdām". Tie ir aptuveni 10 kilometri cauri mežiem ar dažādiem uzdevumiem. Pirmo reizi to izveidošana bija uzticēta Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas 2. kursa kadetiem.
"Atbildība ir, protams, jā, bet nav arī tā, ka tas ir tīri darbs, tas ir interesanti, interesanta aktivitāte," stāstīja pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas 2. kursa kadets Valters Mūrmanis.
Pārgājienā, kā ierasts, devās arī jaunsargi un citi interesenti, bet 1. kursa kadetiem šī bija arī kā simboliska uzņemšana kadetu rindās, tāpēc uzdevumi atšķīrās.
3. marts un vieta, no kuras savulaik Kalpaks ar saviem vīriem cēlās pāri Ventai, lai tālāk dotos uz Saldus pusi, izvēlēta par jauno kadetu svinīgā solījuma došanas vietu. Te tiek iesvētīts arī viņu pašu izveidotais standarts, kurā ieliktas kopīgās vērtības.
Lai arī 6. martā pulkvedis pāragri zaudēja savu dzīvību, viņš bija licis latviešiem noticēt, ka viņiem var būt sava valsts un to var nosargāt pret pārspēku.
