Pagājuši vien pāris mēneši, kopš savā brīvajā laikā Ainars Salmiņš saimniecības ēkā sācis mūrēt maizes krāsni. Šobrīd darbi paveikti par divām trešdaļām, tagad kārta pašai svarīgākajai lietai - krāsns sirsniņai. "Tā ir ļoti specifiska lieta, lai Dievs dotu, ka viss izdotos. Esmu ievērojis visus augstumus, cūku gardumus. Es zinu, ka man izdosies," viņš saka.
Prieks un gandarījums par jau paveikto, bet pirms tam meklētas grāmatas, zīmētas skices, bijušas arī negulētas naktis-atzīst Ainars. Tā kā tuvākajā apkārtnē neesot atradies neviens podniekmeistars, kam padomu jautāt, tad zinības gūtas latviešu un krievu valodā izdotajā literatūrā. "Es paņēmu pusi uz pusi, latviešu krāsns bija krietni mazāka. Šajā krāsnī vienā reizē varēs izcept 35 kilogramus maizes," norāda saimnieks.
Precizitāte, akurātums un zināšanas ir nepieciešamas katrā lietā. Tā piemēram maizes krāsns jābūvē no jauniem ķieģeļiem, lai izturība un drošība. Ainars savu maizes krāsni mūrē no dabīgiem materiāliem. "Šeit pamatizejmateriāli no dabas - bruģītis, ķieģeļi un laukakmeņi. Nekas nevar būt labāks par laukakmeņiem, kas siltumu notur. Laukakmenis tik ātri neatdod siltumu, bet, ja uzsilst, tad ilgi stāv," skaidro Salmiņš.
Pirmie maizes kukulīši jaunajā krāsnī tikšot šauti ap Lieldienām. Bet līdz tam Ainars ir apņēmies arī izgatavot abru un doties pie kādas no maizes cepējām apgūt šīs senās amatprasmes noslēpumus.
