Tā divu dienu diskusijā atzinuši akadēmijas, Kuldīgas novada pašvaldības un Kultūras ministrijas pārstāvji. "Mēs varētu veidot Kurzemes mākslas un dizaina centru un piesaistīt mācību spēkus, kas te ir uz vietas - tās ir darba vietas, arī attīstība," stāsta akadēmijas rektors Alekejs Naumovs.
Kuldīgas gleznieciskās vides dēļ Latvijas Mākslas akadēmijai sadarbība ar šo pilsētu izveidojusies jau sen – studenti te aizvada savas vasaras prakses, tiek veidotas meistarklases. Sadarbībai attīstoties, pērn parakstīts nodomu protokols par filiāles veidošanu radošo industriju jomā. Tā kā šai reģionā spēcīgi attīstīta kokrūpniecība, tad vislabākais potenciāls te ir kokapstrādes un dizaina nozarei.
"Latvijā nav augstākās izglītības koka restaurācijā. Kuldīga ir ideāla vieta. Koka dizains netiek mācīts, esam saņēmuši pārmetumus - te ir parādījies vakuums un iespēja, kuru var aizpildīt," stāsta akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs Andris Vītoliņš.
Arī uzņēmēji norāda, ka studeniem ir jāzina kokapstrāde, metālapstrāde un audumu tehnikas. „Mums jāpanāk, lai neved baļķus ārā no Latvijas, lai pārstrādā koku arvien kvalitatīvāk. Izvest baļķi nav māka, bet mēbeli – tas ir izaicinājums. Viens no maniem ieteikumiem - studentam jāzinās gan kokapstrāde, gan metālapstrāde un audumu tehnikas," saka "Rīgas Krēslu fabrikas" pārstāvis Miks Dzelde.
Kuldīgas novada pašvaldība jau domājusi par piemērotām telpām. Tomēr filiāles izveidei būs nepieciešams valsts atbalsts. Par konkrētu līdzekļu apjomu vēl tiks spriests. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka šāda filiāle būtiski attīstīs reģionu. Ja viss izdosies kā cerēts, tad līdz mirklim, kad filiāles durvis vērs pirmie studenti, paies pāris gadu.
