Dienas ziņas

Burtniekos domā, kā apturēt ezera aizaugšanu

Dienas ziņas

Piedruja -- kontrabandas vārti uz Eiropu

VAI ATTĪSTĪS TIKAI RĪGAS REĢIONU?

Pašvaldību vadītāji nemierā ar ES līdzekļu sadali

Pēc iepazīšanās ar plānoto ES struktūrfondu sadali līdz 2020. gadam pašvaldību vadītāju vidū satraukumu radījis fakts, ka līdzekļu reģionu attīstībai paredzēts daudz mazāk nekā galvaspilsētai un Pierīgai. Tas nesekmēs vienmērīgu Latvijas attīstību, tāpēc rosināts šo plānu pārskatīt.

Vide, ceļi, ūdenssaimniecība, atbalsts uzņēmējdarbībai – tās ir dažas no jomām, kuras Latvijā tiek attīstītas ar ES struktūrfondu palīdzību. Reģioniem tās ir svarīgas nozares, kuru pilnveidošanā vēl daudz darāmā. Tomēr jau zināms, ka nākamajam plānošanas periodam no 2014.–2020. gadam šo līdzekļu Latvijai būs iedalīti mazāk. Turklāt, izpētot Finanšu ministrijas sagatavoto partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju, secināts, ka nauda vairāk tiks koncertēta vienā reģionā. Reģionālie līderi jau pauduši neizpratni par, viņuprāt, nelīdzvērtīgo finansējuma sadali. "Kas ir Rīga un Pierīga? Pārējiem reģioniem tā [attīstība] ir vārds. Tas ir kā medicīnā – nevaram runāt par veselu ķermeni, domājot tikai par galvu. Ja mēs valsti gribam redzēt dzīvu, tad ir jādomā par policentriju," norāda Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Kurzemes pašvaldību vadītāji atzina, ka arī Kurzemei būtu vajadzīgs īpašs attīstības plāns, līdzīgi kā Latgalei. Negatīvās attīstības indekss ir 21 pašvaldībai Latgalē un vēl 27 citur valstī. To īpaši uzsver mazpilsētu vadītāji. "Uz nākamo attīstības periodu ir mazas izredzes. Piejūras programma, Austrumu robežas programma, reģionu centri – mēs nevienā neietilpstam, tāpēc projektu iespējas ir mazas," atzīst Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Kurzemes pašvaldību vadītāji atzina, ka ar šādu programmu reģionālā izlīdzināšana nebūs iespējama, tāpēc decembrī vienošanās vēl nav atbalstāma. "Dokuments nav sagatavots pietiekami, tāpēc tā parakstīšana jāatliek uz janvāri vai februāri," norādīja Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Kā tagad lemsim, tā turpmākos septiņus gadus dzīvosim, atzina pašvaldību vadītāji, tāpēc partnerības līguma parakstīšana ir pārcelta un diskusija par finansējuma sadali un atbalstāmo virzienu noteikšanu plānošanas perioda pagaidu uzraudzības komitejā vēl turpināsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti